Atklāj jauno Gaismas pili
Pēc grūtiem un neatlaidīgiem celtniecības gadiem, kas aizsākās tieši finanšu un pārvaldes krīzes laikā, 2013. gadā tika pabeigta jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka – latviešu izcelsmes amerikāņu arhitekta Gunāra Birkerta projektētā Gaismas pils Daugavas krastā.
Jauno, moderno ēku atklāja 2014. gada sākumā ar emocionāli pacilājošu un iespaidīgu akciju "Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde" – tajā no bijušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas Krišjāņa Barona ielā no dzīvā ķēdē, rokas rokā tika padotas grāmatas līdz pat jaunajam Gaismas pils namam, kur tās Tautas grāmatu plauktā iekārtoja bibliotekāres no visiem Latvijas novadiem. Jāpiebilst, ka akcija notika mīnus 20 grādu kailsalā, tomēr radīja dzirkstošu svētku sajūtu visā pilsētā. "Grāmatu draugu ķēde" bija daļa no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas programmas.
Nacionālās bibliotēkas atklāšanas pasākumi turpinājās arī turpmākajos mēnešos, bet kulmināciju piedzīvoja 2014. augustā ar plašu un daudzveidīgu pasākumu programmu.
Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta
Kultūras ziņā daudzveidīgākais un bagātīgākais aizejošajā desmitgadē bija 2014. gads, kad Rīga svinēja savu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Vērienīgajā programmā, kas aizsākās ar trīs dienu pasākumu ciklu 2014. gada janvāra vidū, notika gan dažādi liela mēroga pasākumi, gan izstādes, Rīgā viesojās tādi pasaulē ievērojami mākslinieki kā ORLAN, Kristians Boltanskis un Vija Celmiņa, diriģents Mariss Jansons un Bavārijas Radio orķestris, kā arī virkne Eiropas kinozvaigžņu, kuras gada nogalē apmeklēja Eiropas kino akadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju Latvijas Nacionālajā operā. Tāpat godā tika celts vietējais dārgums - dzintars, bet ar dažādām inciatīvām rīdzinieki jaunā gaismā ieraudzīja ikdienas steigā neievērotās pērles – Rīgas dažādas apkaimes.
Kā lielākie un vērienīgākie Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumi minami Pasaules koru olimpiāde, Eiropas kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija un pirmais Rīgas starptautiskais kinofestivāls, saulgriežu uzvedums "Lec, saulīte!" Mežaparka estrādē, kā arī grandiozais brīvdabas koncerts "Dzimuši Rīga" pie Latvijas Nacionālais operas. Savukārt kultūras neizmērojamo spēku darīt pasauli labāku un dziedēt pat nedziedējamas rētas pierādīja Stūra mājas atvēršana, kurā 2014. gada laikā notika gan laikmetīgās mākslas izstādes, gan koncerti, gan teātra izrādes, gan ekskursijas.
Foto: Vērienīgais deju uzvedums 'Lec, saulīte!' Mežaparkā vieno tūkstošiem dejotāju
Pasaules tautu krāšņā buķete Rīgā. Tuvojas Pasaules koru olimpiāde
Simtgades Dziesmu svētki
Aizejošajās desmitgadē piedzīvojām divus Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus – 2013. un 2018. gadā. Abus pavadīja milzīgs pieprasījums pēc koncertu biļetēm un katriem savi jauni izaicinājumi dalībnieku izmitināšanas, barošanas un komforta jautājumos, tomēr pāri visām sadzīviskajām raizēm – liela kopības, svētku un sirsnības sajūta, no jauna pierādot šīs tradīcijas nozīmību Latvijas kultūrā.
Īpaši jāizceļ 2018. gada Dziesmu un deju svētki, kas norisinājās Latvijas simtgades zīmē. Tā noslēguma koncerts notika jau daļēji pārbūvētajā Mežaparka Dziesmu svētku estrādē, turklāt pirmo reizi pirmdiena pēc noslēguma koncerta bija oficiāla brīvdiena. Simtgades Dziesmu un deju svētkos piedalījās rekordliels apmeklētāju skaits – vairāk nekā 43 tūkstoši apmeklētāju, taču kā uzreiz pēc svētkiem medijiem ziņoja operatīvie dienesti, aizvadīta līdz šim mierīgā Dziesmu un deju svētku nedēļa, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā.
Kadri, kas ieies vēsturē. Simtgades Dziesmu un deju svētku skaistākās bildes.
Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu un sadziedāšanos apmeklēja 67 253 cilvēku
Rainim un Aspazijai 150
Ar plašu un bagātīgu programmu visa 2015. gadā garumā tika svinēta literātu un sabiedrisko darbinieku Raiņa un Aspazijas 150. jubileja, akcentējot abu daiļrades virsotnes un jaunos formātos pārstāstot abu dižgaru biogrāfijas.
Jubilejas gada programma bija veidota, cenšoties aptvert visu Latviju un dažādas mērķauditorijas. Gada laikā notika gan tradicionāli literatūras pasākumi, koncertu programmas un uzvedumi, tika iestudēti vairākas nozīmīgas teātra izrādes, kā Raiņa "Uguns un nakts" Viestura Kairiša režijā Latvijas Nacionālajā teātrī, Aspazijas "Vaidelote" Ineses Mičules režijā un Reiņa Suhanova trīs Raiņa un Aspazijas dzejas izrādes Valmieras teātrī, kā arī horeogrāfijas versija par Raiņa "Induli un Āriju" Liepājas teātrī. Tāpat apmeklētājus piesaistīja īpaši veidoti muzeju pasākumu cikli, izstādes, laikmetīgās mākslas notikumi un konferences gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, kā arī kultūrtūrisma aktivitātes.
Būtiski akcentēt, ka jau pēc jubilejas svinībām jaunā kvalitātē atdzima abu literātu trīs memoriālie muzeji – Raiņa bērnības māja Tadenava, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, kā arī māja Rīgas centrā, Baznīcas ielā 30.
Foto: Kā top izrāde 'Uguns un nakts' Latvijas Nacionālajā teātrī
Foto: Parīzē atklāta izstāde 'Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists'
Renovē Latvijas Nacionālo mākslas muzeju
Ar vērienīgām svinībām un pamatīgām pirmo apmeklētāju rindām 2016. gada 4. maijā durvis vēra atjaunotais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas apmeklētājiem bija slēgts kopš 2013. gada marta. Pateicoties restaurētajām un renovētajām telpām, kā arī pārdomātai un aizraujošai izstāžu programmai ievērojamo pieauga publikas interese par to. Pirmajā gadā pēc atklāšanas Latvijas Nacionālo mākslas muzejs tika apmeklēts vairāk nekā 333 000 reižu.
Vairāk nekā 100 gadu senā ēka ne tika atdzima kādreizējā spožumā, bet tika pie papildinājuma – jaunas un plašas izstāžu zāles, jaunas un apmeklētājiem redzamas gleznu krātuves, balti krāsotas kupola zāles, jumta terasēm un, protams, ērtām un modernām telpām muzeja darbiniekiem. Savukārt renovācijas un restaurācijas projekta autori Lietuvas arhitektu birojs "Processoffice", Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un "Andrius Skiezgelas Architecture" par paveikto tika pie vairākām nozīmīgām arhitektūras un būvniecības balvām – tai skaitā Latvijas Arhitektūras gada balvu.
Jāpiezīmē, ka ne tikai atjaunotās ēkas atklāšana bijusi lielākais LNMM sasniegums. 2011. gadā durvis vēra LNMM struktūrvienība Mākslas muzejs "Rīgas birža". Uz restaurēto Rīgas biržas ēku pārcēlās bijušā Ārzemju mākslas muzeja ekspozīcija un tika atvērtas jaunas izstāžu zāles. Tāpat LNMM realizēja arvien vairāk starptautiskus projektus, no kuriem kā nozīmīgākais minams Baltijas valstu kopizstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" Parīzē, Orsē muzejā, kas notika pēc LNMM iniciatīvas un bija daļa no Baltijas valstu simtgades svinību starptautiskās programmas.
Foto: Svinīgi atklāts restaurētais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu saņēmuši lietuviešu arhitekti
Infografika: Mākslas muzeja Rīgas birža pieci gadi – skaitļi un fakti
Foto: Ieskats Baltijas mākslas izstādē prestižajā Orsē muzejā Parīzē
Jaunas koncertzāles reģionos
Diemžēl pēdējo desmit gadu laikā joprojām neesam varējuši tikt pie jaunas akustiskās koncertzāles Rīgā un desmitgades izskaņā esam atgriezušies pie tā sauktā "nulles scenārija". Toties ir izdevies realizēt vairākus reģionālo koncertzāļu projektus – kopš 2013. gada par nozīmīgu Latgales kultūras centru kļuvis "Gors" Rēzeknē, Cēsis ar savu daudzfunkcionālo koncertzāli lepojas kopš 2014. gada, bet "Lielais dzintars" Liepājas ainavā iemirdzējās 2015. gadā.
Iepakaļ nevarēja palikt arī Ventspils un 2019. gadā durvis vēra visai ambiciozi Latvijas vārdā nosauktā koncertzāle ar ne mazāk ambiciozu aprīkojumu kā, piemēram, 1,6 miljonus eiro vērtas ērģeles un pasaulē augstākās vertikālās koncertklavieres.
Interesanti fakti par Liepājas koncertzāli 'Lielais Dzintars'
Latvijas kino uzrāviens
Desmitgades otrajā pusē piedzīvojām pēc neatkarības atgūšanas lielāko pašmāju kino uzrāvienu, kad Latvijas filmu pirmizrādes piedzīvojām teju katru mēnesi. Lielā mērā tas saistāms ar Latvijas simtgades finansējuma programmu "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", kuras ietvaros tapa 16 dažādas filmas – no tām skatītākā režisores Annas Vidulejas pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem veidotā "Homo Novus".
Tomēr ne tikai simtgades filmu programmas kontekstā tikām pie jauniem kino darbiem – pirmizrādes piedzīvoja tādas filmas kā "Jelgava 94", "Nameja gredzens", "Nekas mūs neapturēs", "Oļegs", "Dotais lielums: mana māte", "Meklējot Mr Kauliņu", "Tas, ko viņi neredz", "Pirmdzimtais" un citas. 2019. gada nogalē par pamatīgu kases gabalu kļuva Dzintara Dreiberga veidotā kara drāma "Dvēseļu putenis" pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem, ko piecu nedēļu laikā kopš pirmizrādes bija noskatījušies 207 892 apmeklētāji, pārspējot gan līdzšinējo rekordisti – filmu "Rīgas sargi", kā arī programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" darbus un pat tādus Holivudas grāvējus "Titāniks" un "Avatars".
Savukārt desmitgades emocionālāko un vēsturiski nozīmīgāko mirkli Latvijas kino piedzīvoja 2018. gada pavasarī, kad prestižā Kannu kinofestivāla klasikas programmā tika iekļauta režisora Rolanda Kalniņa 1967. gada filma "Četri balti krekli". Seansā Francijā piedalījās arī filmas režisors Rolands Kalniņš (1922) un operators Miks Zvirbulis (1937) , kuri atzina šo notikumu par savas karjeras nozīmīgāko un saviļņojošāko notikumu.
'Homo Novus' kļuvusi par populārāko Latvijas filmu 2018. gadā
Saviļņojošā gaisotnē aizvadīts filmas 'Četri balti krekli' seanss Kannu kinofestivālā
Nacionālās enciklopēdijas atvēršana
Vēl viens Latvijas simtgades gada notikums, kas izceļams kā pastāvīgs un paliekošs ilgtermiņa process, ir jaunas nacionālās enciklopēdijas izdošana. Projekts tika aizsākts jau 2014. gadā, bet taustāmā formātā izdots 2018. gada rudenī. Tomēr resursa pamats tiek veidots un uzturēts elektroniskajā vidē "enciklopedija.lv", kur informācija visu laiku tiek papildināta un pilnveidota ar jauniem faktiem un šķirkļiem. Piemēram, gadu pēc atklāšana, enciklopēdijas elektroniskā versija jau papildināta ar 600 šķirkļiem un aptuveni 1000 ilustrācijām. Šobrīd enciklopēdijā jau ir 1468 oriģināli šķirkļi par visaptverošām tēmām.
Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis atklāj, ka pirmajā darbības gadā lasītākie šķirkļi par Pirmo pasaules karu, latviešu literatūru, folkloru un nacionālo vēsturi. Atsaucoties uz "Google Analytics", enciklopēdiju tiešsaistē lietojuši 195 tūkstoši apmeklētāju.
Nacionālā enciklopēdija pirmajā gadadienā dāvina šķirkļu audio ierakstus
Nacionālā enciklopēdija apliecina Latvijas spēcīgo intelektuālo eliti, atzīst Melbārde
Rotko centrs Daugavpilī un Rundāles pils Zemgales plašumos
Par starptautiski nozīmīgu kultūrvietu un tūrisma piesaistes enkuru Latgales reģionā kļuva pasaulslavenā gleznotāja Marka Rotko mākslas centra atklāšana viņa dzimtajā pilsētā Daugavpilī. Svinīgajā atklāšanas pasākumā 2013. gada aprīlī klāt bija ar Marka Rotko bērni Kristofers un Keita Rotko, kuri centra ekspozīcijai uz laiku atvēlēja sava tēva darbus no savas privātās kolekcijas.
Līdz ar Rotko centra atklāšanu Daugavpils cietoksnī tika sakārtota un moderni atjaunota Arsenāla ēkā, kurā 2000 kvadrātmetru platībā ir aplūkojami ne tikai Marka Rotko darbi, bet arī citas ekspozīcijas, kā arī notiek dažādi pasākumi.
Savukārt Zemgales plašumos pēc 50 gadu ilga pētniecības un restaurācijas darba ar Borisa un Ināras Teterevu fonda palīdzīvu noslēdzās Rundāles pils atjaunošanas darbi un kopš 2014. gada maija visi hercogu laika interjeri ir pieejami apmeklētājiem. Savukārt pils ilggadējais direktors Imants Lancmanis drīz pēc šī mūža darba noslēgšanās paziņoja, ka vēlas doties pensijā, taču kā pats teica - nav viegli paredzēt savu "izkāpšanu ārā no garā procesa". Imants Lancmanis amatu, ko bija ieņēmis kopš 1975. gada, atstāja 2018. gada 31. decembrī.
Daugavpilī atklās jaunu ekspozīciju ar Marka Rotko oriģināldarbiem
Foto: Ar strūklaku šovu un septiņām jaunām izstādēm nosvinēta Rotko centra jubileja
Nacionālā muzeja krājums – drošībā un atbilstošos apstākļos
Noslēdzot desmitgadi, būtisku un ilgi gaidītu notikumu piedzīvoja Latvijas muzejnieku saime – 2019. gada decembrī Rīgā tika atklāta jauna un moderna muzeju krātuve, kurā turpmāk atbilstošos apstākļos tiks glabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi.
Katram muzejam ir nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas ar specifisku aprīkojumu, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas.
Par 28,7 miljoniem eiro izveidoto muzeju krātuvi nodod ekspluatācijā
Kā izskatīsies jaunais Muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā, Rīgā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!