Izdevumā 13 autori no Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Polijas, Vācijas un Šveices meklē atbildes uz jautājumu, kas bija viduslaiku Livonija un kāpēc ir svarīgi par to domāt šodien. Krājuma atvēršana un ar to saistīti priekšlasījumi notiks 10. janvārī pulksten 17.00 LNB pirmā stāva izstāžu zālē pirmā pasākumu cikla "Letonikas lasījumi" ietvaros. Dalība pasākumā bez maksas.
Pasākumā krājuma sastādītāji Andris Levāns, Ilgvars Misāns un Gustavs Strenga iepazīstinās ar izdevuma koncepciju un svarīgākajām atziņām. Pēc tam ar savām pārdomām par jauniznākušo grāmatu dalīsies Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs.
Mūsdienu Latvija un Igaunija ir viduslaiku Livonijas vēsturiskās mantinieces, tomēr attieksme pret šo vēstures posmu arvien ir svārstījusies starp divām galējībām – romantizētu sajūsmu un naidpilnu noliegumu. Lai gan daudziem viduslaiku Livonija šķiet tāla un sveša, latviešu un igauņu eiropeiskā identitāte nav domājama bez šiem kopīgās pagātnes gadsimtiem. Pretēji stereotipiem Livonija ir Latvijas un Igaunijas sabiedrībām atstāts mantojums, kas mums uzliek pienākumus tagadnē.
Krājums ir LNB un LU Vēstures un filozofijas fakultātes kopdarbs, kas tapis Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Krājumu "Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums" drīzumā varēs iegādāties LNB Draugu telpā (1. stāvā).
"Letonikas lasījumi" – lekciju un priekšlasījumu cikls, kurā vēsturnieki, literatūrzinātnieki, kultūrvēsturnieki un citi humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētnieki tiek aicināti dalīties pieredzē un pārdomās par jaunākajiem pētījumiem un aktuālām tēmām Baltijas kultūrtelpā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
