Topošajā interjera muzejā Liepājā atrod vērtīgu holandiešu zelta monētu  (9)

Rūpīgi sijājot aizbērumu ēkas pagrabā zem vēsturiskā kroga telpām, tika atrastas lauskas no krāsns podiņiem, kas varētu būt datētas ar 18. gadsimta vidu. Tāpat atrasti apmetuma fragmenti ar krāsas paliekām, stikla gabaliņi no logu rūtīm un pudelēm. Jau dažas dienas iepriekš, veicot sākotnējo aizbēruma apskati Kungu ielā 24, uzietas holandiešu flīžu paliekas, kas datējamas ar 18. gadsimtu.

Pēc atkārtotas smilšu un būvgružu sijāšanas tika pamanītas vairākās neliela izmēra monētas. Starp tām bija 17. gadsimtā Rīgā kalts sudraba zviedru laika šiliņš – solīds. Uz monētas ir Zviedrijas karaļa Gustva II Ādolfa iniciāļi. Konkrētāks monētas kalšanas laiks būs skaidrs pēc tā restaurācijas.

Arheologs Andris Tomašūns, kas novērtēja Kungu ielā 24 atrastās vēstures liecības, kā piemēru minēja, ka 17. gadsimtā, par trim sudraba zviedru šiliņiem varēja iegādāties vienu vistu.

Starp atrastajām monētām ir arī Latvijas pirmās brīvvalsts laika 1932. gada santīms un Otrā pasaules kara laika vācu feniņi.

Vislielāko pārsteigumu un prieku vēstures liecību meklētājiem sagādāja zelta Holandes dukāts, kalts 1802. gadā, 3,45 grami, 983 zelta prove. Kā sacīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa, ir atrasta laba, skaista starptautiskās tirdzniecības monēta.

Monēta kalta laikā, kad Nīderlande daļēji bija atkarīga no Francijas. 1795. gadā Francijas armija iebruka un okupēja Apvienotās provinces, un reorganizēja to par Batavijas Republiku, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. Par tās valdnieku Napoleons kronēja savu brāli Luisu.

Kā uzsvēra arhitekte Liesma Markova, tas ir tikai sākums vēsturisko liecību meklēšanai Kungu ielā 24 ēkas restaurācijas laikā. Šis darbs ir nozīmīgs un tupināsies, jo tas sniedz daudz konkrētāku un detalizētāku informāciju tieši par pašu ēku un tās iemītniekiem dažādos laika posmos, kā arī par Liepājas pilsētas vēsturi.

"Pēc pirmajiem šāda veida izpētes darbiem mēs jau tagad zinām vairāk par krāsnīm nekā iepriekš. Pēc trauku lauskām ir iespēja secināt, kādi trauki lietoti, no kurienes tie ievesti Liepājā un kāda ir to izcelsme," sacīja Liesma Markova.

Holandes dukāts apliecina Liepājas tirdznieciskos sakarus. 1795. gadā, pēc Polijas trešās dalīšanas un Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā, Liepājas saimnieciskajā dzīvē īpašas izmaiņas nenotika. Liepāja turpināja saglabāt savus tradicionālos tirdznieciskos sakarus ar Rietumeiropu. Liepājas galvenās tirdzniecības partneres bija Holande, Anglija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Prūsija, Francija, Portugāle, Spānija, kā arī brīvpilsētas – Hamburga, Brēmene, Lībeka.

Kā rakstu krājumā par Liepājas rašanos un tirdzniecības attīstību Liepājā raksta baltvāciešu sabiedriskais darbinieks, valsts tiesību doktors Luijs Rozenkrancs, joprojām svarīgākās importa preces bija sāls un siļķes. Vēl importēja celtniecības materiālus (holandiešu ķieģeļus), metālizstrādājumus, koloniālpreces, augļus, vīnu.

Svarīga importa prece bija cukurs. Sāls un siļķes saglabāja nozīmīgu vietu Liepājas importā. Visai plaši ieveda aptiekas preces, dažādu papīru, jumta papi, vati, kokvilnas izstrādājumus (balto un parasto katūnu), kokvilnas segas, vadmalu un vadmalas izstrādājumus, pārtikas produktus, tostarp, augļus (citronus, ābolus u.c.), rozīnes, žāvētu gaļu, rīsus, grūbas, kviešus, putraimus, cigoriņus, sieru, sinepes, kakao, kafiju, šokolādi, garšvielas.

Importēja arī krāsvielas, lina izstrādājumus, mājsaimniecības traukus, sēru, salpetri, krāsotu vilnu, vilnas izstrādājumus, zīdu, zīda izstrādājumus, taftu, sveķus, mūzikas instrumentus, grieķu ziepes, olīvas, olīveļļu, metālus un to izstrādājumus, juvelierizstrādājumus, dārgmetālus, celtniecības materiālus (kaļķi, cementu), skārdu, izkaptis, galantērijas preces, pomeranci, korķi, logu stiklu.

Kā jau iepriekš ziņots, pašlaik nams Kungu ielā 24 piedzīvo savu renesansi jeb atjaunotni. Tā restaurāciju saskaņā ar SIA "AIG" tehnisko projektu veic SIA "RERE Meistari", būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4" un autoruzraudzību – pilnsabiedrība "Pils projekts".

Paredzēts, ka 2021. gadā tur atvērs pirmo 17.– 19. gs. interjera muzeju Liepājā. Ēkas pirmajā stāvā būs iespēja ielūkoties gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas Hoijeres kundzes viesu istabās un viņas privātajās dzīvojamajās telpās, kā arī darbosies 17. gs. krogs. Savukārt otrajā stāvā, kas saistīts ar ēkas vēlāka laika izbūvi, būs 19. gs. Liepājas notāra Kristofa Vilhelma Stendera dzīvoklis.