Kultūrvietas zaudējums Maskavas forštatē – slēgts teātris 'Skatuve'  (10)

Teātris "Skatuve" tika dibināts 1991. gadā bijušajās kinoteātra "Daina" telpās. Pirms tam šīs telpas sešus gadus bijušas slēgtas, un, kā teikts teātra mājaslapā, to apdzīvojuši bezpajumtnieki. Teātris remontēts un uzturēts gan par pašu sameklētu finansējumu, gan ar nelielu pašvaldības atbalstu.

Teātrī "Skatuve" savas profesionālās gaitas aizsākuši daudzi Latvijas teātra mākslinieki – Indra Roga, Dita Lūriņa, Mārtiņš Egliens, Karīna Tatarinova, Mārcis Maņjakovs, Ainārs Ančevskis, Kaspars Znotiņš, Baiba Broka, Andris Keišs, Mārtiņš Meiers, Ilze Ķuzule-Skrastiņa un citi. Līdzās izrāžu iestudējumiem "Skatuvē" regulāri rīkoti aktiermeistarības kursi. 2016. gadā ar plašu programmu tika svinēta "Skatuves" 25 gadu jubileja.

"Delfi" sazinājās ar Annu Eižvertiņu, kura nevēlējās sniegt komentārus, vien teica, ka aiziešana no teātra "Skatuve" telpām bijusi viņas pašas griba – abpusēja vienošanās ar pašvaldību, kura, mākslinieces vārdiem, "šo māju vēlējusies pārdot jau sen".

Viņa saka, ka teātris jau trīs gadus ir bijis dīkstāvē, taču šajā sezonā turpināsies jau iesāktie aktiermeistarības kursi, kam telpas ir atrastas. Ja veselība ļaus, kursi tikšot piedāvāti arī nākamajā sezonā.

"Divdesmit deviņus ar pusi gadus esmu vilkusi šo teātri, un mana radošā dzīve ir pārvērtusies par naudas meklēšanu. Šī ēka šobrīd prasa lielus ieguldījumus, ir jāmaina jumts, ir nepieciešams kapitālais remonts, man kā pensionārei šādu līdzekļu nav," sarunu ar "Delfi" noslēdz Eižvertiņa.

Bijušais Leļļu teātra mākslinieciskais vadītājs režisors Ģirts Šolis, kurš kopš pagājušā gada augusta bija pievienojies biedrībai "Skatuve", sarunā ar "Delfi" stāsta: "Jā, "game over" – "Skatuvei" no telpām bija jāizvācas šonedēļ. Bija sakrājies pietiekami smags juridiskais slogs. Vispirms jau beidzies līgums ar Rīgas domi par telpu izmantošanu. Tāpat dažādu iemeslu dēļ rudenī bija iekrājies nenozīmīgs, tomēr parāds – 4000 eiro."

Tieši iekrāto parādu, kas šobrīd jau ir lielāks, Šolis sauc par galveno klupšanas akmeni. Vēl īsi pirms šīs sezonas sākuma viņš bija iecerējis iedzīvināt "Skatuves" telpās jaunu kultūras centru ar teātri tā paspārnē, piesaistot Madaru Štramdieri, pieredzējušu festivālu un kultūras pasākumu rīkotāju, neatkarīgā radio "NABA" dibinātāju un programmas direktoru.

Entuziasms noplacis, saprotot, cik sliktā tehniskajā stāvoklī ir ēka, kurā atrodas teātris "Skatuve", – tās remonts prasītu milzīgus finansiālos ieguldījumus. "Viens to nevarētu pacelt," sarunā ar "Delfi" saka Šolis.

Šolis uzrunājis vairākus kolēģus iespējamai sadarbībai, tai skaitā Elmāru Seņkovu, kurš šobrīd ar septiņiem Ģirta Šoļa vadītā leļļu teātra kursa absolventiem izveidojis savu teātra kompāniju "Esarte". Tomēr dzirdīgas ausis nav izdevies atrast. Savu iespēju robežās Annu Eižvertiņu un teātri "Skatuve" atbalstījis arī režisors Valdis Lūriņš.

"Bija nepieciešams šo parādu nomaksāt, taču tik un tā Rīgas dome nedeva garantiju, ka līgums par "Skatuves" telpām tiks pagarināts. Tātad tas nozīmē – ja es arī kaut kā šos 4000 sagrabinātu un ziedotu parāda nomaksai, tik un tā varētu palikt bez šīm telpām," stāsta režisors.

Taujāts, kas ir lielākais zaudējums, likvidējot teātri "Skatuve", Ģirts Šolis vispirms min tā vēsturisko vērtību. Tas tika dibināts 1991. gadā kā pirmais neatkarīgais teātris Latvijā. Turklāt no neatkarīgajiem teātriem "Skatuvei" bija vislielākais spēles laukums – ar atbilstošu aprīkojumu. "Šī vieta vēl nesen bija reāli funkcionējošs mūslaiku teātra vēstures muzejs," saka Šolis.

"Annas Eižvertiņas skolu ir izgājusi lielākā daļa Latvijas aktieru, kas izglītību ieguvuši jau neatkarīgā Latvijā. Manis vadītajā leļļu teātra aktieru kursā arī bija vismaz četri studenti, kuri aktiermākslu bija sākuši apgūt tieši "Skatuvē" pie Annas Eižvertiņas. Tā ir laba skola. Aktiermākslas apmācības kursus jauniešiem "Skatuvē" turpina rīkot arī šajā sezonā, tomēr tikai ar to ienākumiem vien nebija iespējams segt visus maksājumus," stāsta Šolis.

Līdz ar teātra telpu slēgšanu Maskavas priekšpilsēta ir zaudējusi arī kultūrvietu. Situāciju komentēt lūdzām pilsētvides aktīvistu un "Free Riga" pārstāvi Mārci Rubeni, kurš darbojas arī kā Maskavas forštates Lastādijas kultūras kvartāla projektu koordinators.

"Es saprotu situāciju ar Rīgas domes budžetu pašlaik, un tas gan ir attiecīgas politikas rezultāts, bet man tik un tā ir skumji, ka tiek kāpts atkal uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Diemžēl likums paredz – ja pašvaldība kādām sev piederošām telpām vai teritorijām neatrod funkciju, tad tās ir jāpārdod. Tas nozīmē par vēl vienu sabiedrībai pieejamu telpu mazāk," sarunā ar "Delfi" saka Mārcis Rubenis. Viņš piebilst – ir telpas patēriņam, bet trūkst vietu iniciatīvām, darbībai. Rubenis pauž nožēlu, ka, pārdodot bijušās teātra "Skatuve" telpas, atkal tiek zaudēta pērle, kuru varētu attīstīt un uzturēt pieejamu. No interesentu puses pieprasījums ir. Pēc Rubeņa teiktā, "Free Riga" gada laikā bez īpašas reklāmas ir pieteikušās vairāk nekā 500 iniciatīvas, kam būtu interese darboties tukšās, pašvaldībai piederošās telpās.

"Pasaulē ir daudz piemēru, kur darbojas modelis, ka pašvaldība atvēl sev piederošās telpas dažādām kultūras iniciatīvām, biedrībām uz īpašiem noteikumiem. Tas ir tikai laika, domāšanas un sadarbības jautājums. Latvijā labs piemērs ir Āgenskalna tirgus, kur tika liktas galvas kopā un tika atrasts risinājums," sarunā ar "Delfi" saka Rubenis.

Kā portālu "Delfi" rakstiski informēja Rīgas Domes pārstāvji, Mājokļu un vides departaments ir vienojušies ar biedrību "Teātris "Skatuve"" par iznomāto telpu atbrīvošanu, jo biedrība vairs neveic saimniecisko darbību un tai ir uzkrājušies parādi par iznomātajām telpām. Nomas līgumi ar minēto biedrību nav arī pagarināti šī iemesla dēļ.

"Minētās telpas nav nepieciešamas pašvaldības funkciju īstenošanai, tāpēc 2019. gada 29. maijā pašvaldība, pamatojoties uz likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", pieņēma lēmumu "Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma – neapdzīvojamās telpas Pirts ielā 11–1, Rīgā, un neapdzīvojamās telpas īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājām un zemesgabala atsavināšanu"," raksta Rīgas Domes pārstāvji.

Piecas neapdzīvojamās telpas ( Nr.52 Maskavas ielā 108, Rīgā (38,90 kv.m. platībā), Nr.49 (591,70 kv.m. platībā), Nr.49B (393,30 kv.m. platībā), Nr.49G (14,10 kv.m. platībā), Nr.49H (22,80 kv.m. platībā) noliktavas ēkā Pirts ielā 13) bija iznomātas biedrībai "Teātris "Skatuve"". Nomas līgumi starp "Skatuve" un Rīgas domes Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju bija noslēgts uz laiku no 2007. gada 22. februāra līdz 2012. gada 27. februārim. Arī Rīgas pilsētas Būvvalde ir atzinusi, ka telpas nevar izmantot teātra funkcijas nodrošināšanai.

Uz jautājumu, vai Rīgas Dome tika izskatījusi citus variantus, ko darīt ar šīm telpām, tai skaitā finansēt to sakārtošanu, netika atbildēts.