Pasniegti apbalvojumi 'Kilograms kultūras 2019'; gada notikums – filma 'Dvēseļu putenis'  (2)

Balvas nominantus, kā ierasts, visās kategorijās, izņemot "Kultūrvietu", izvirzīja kopīga Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un "lsm.lv" žūrija, bet uzvarētājus izvēlējās skatītāji un klausītāji.
Kategorijā "Pārsteigums" balvu saņēma Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" veidotā izlaušanās istaba "Ziedoņa istaba". Fonda pārstāve Elizabete Pavlovska pateicības runā pauda neslēptu saviļņojumu par to, ka šajā apbalvojumā un sabiedrībā kopumā ir ievērota kultūrizglītība. Viņa pateicās skolotājiem un skolēniem, kuri izlaušanās istabu apmeklējuši. "Paldies, protams, Imantam Ziedonim, kurš pateica mums priekšā, ka ir jāļaujas provokācijai jeb pārsteigumam," runas noslēgumā sacīja Elizabete.

Kategorijā "Vizuālā māksla" balvu saņēma Ernesta Vītiņa izstāde "Stikla labirintā" Rīgas Mākslas telpā. Mākslinieks pateicības runā pauda lielu pateicību savai komandai "Glass stone", savukārt izstādes kuratore Katriona Luīze Rožlapa, saņemot apbalvojumu, īpaši uzsvēra to, ka žūrija nav baidījusies apbalvojumam virzīt mazzināmu mākslinieku. "Tā ir mūsu pirmā izstāde. Šis tai ir vienkārši brīnišķīgs noslēgums," gandarījumu pauda Katriona.

Kategorijā "Mūzika" zeltīto atsvaru saņēma ekstravagantais Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" iestudējums Latvijas Nacionālajā operā un baletā režisores Lauras Grozas-Ķiberes interpretācijā (muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš). Režisore Laura Groza-Ķibere savā pateicības runā izmantoja iespēju paust neizpratni par pēdējo nedēļu "orveliskajiem piedzīvojumiem", kas piemeklējuši Latvijas pilsoni Dānijā un vilka paralēles ar kultūras pasauli. "Man šobrīd ir jādomā par tiem cilvēkiem, kas iedvesmojuši mūs pacelt savas balsis. Šī runa ir par to un par trim dižajiem cilvēkiem pirms mums – Raini, Imantu Ziedoni un Imantu Kalniņu. Šī opera [šis iestudējums] ir personiska interpretācija, kas saistīta ar 2013. gada notikumiem, bet tagad jau ir nākuši klāt citi [notikumi]," savā uzrunā norādīja režisore. Savukārt diriģents Mārtiņš Ozoliņš uzsvēra skatītāju nozīmi un atzina, ka lielākais novērtējums ir izpārdotās izrādes, jo šis ir iestudējums, pie kura strādājusi praktiski visa trupa.

Kategorijā "Kultūrvieta" šoreiz balva paliek Rīgā – par labāko kultūras baudīšanas vietu tika atzīts "Hanzas perons", kas 2020. gadā pārsteidzis ar daudzveidīgu kultūras notikumu programmu. Saņemot apbalvojumu, kultūrtelpas vadītāja Ieva Irbina neslēpa gandarījumu. "Šis ir milzīgs pārsteigums! Mūsu vilciens ir tikai ceļa sākumā. Mums ar trīskārt lielāku atbildību tagad būs jāstrādā, lai notikumi savienotu cilvēkus," priecājās Irbina.

Kategorijā "Literatūra" kilograma atsvaru saņēma rakstnieks un filozofs Ilmārs Šlāpins par dzejas krājumu "Es nemāku, komatus" (izdevniecība "Neputns"). Savā uzrunā rakstnieks pieminēja nesen mūžībā aizgājušo dzejnieku Leonu Briedi, jo tieši viņš iedvesmojis Ilmāru uzrakstīt savu pirmo rakstu žurnālam "Kentaurs". "Runājot par manu grāmatu – tā varbūt nav svarīgākā vai labākā grāmata, kas izdota Latvijā pagājušajā gadā, bet tā ir svarīga man, un man liels prieks, ka tā ir svarīga arī lasītājiem," pauda Ilmārs.

Kategorijā "Mantojums" uzvaras laurus plūca starpdisciplinārā izstāde "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (kuratores Kristīne Želve un Ieva Kalnača, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Saņemot apbalvojumu, Ieva Kalnača pauda gandarījumu par to, ka balvai nominēts projekts, kas "muzeju vērtību un Mēriju Grīnbergu, kura izdarīja tik daudz mūsu muzeju un arhīvu labā; ir liels prieks, ka tas tika pamanīts". Savukārt Kristīne Želve norādīja, ka arī šodien, gluži kā Mērijas gadījumā, arī vienkāršajiem cilvēkiem jāatceras, ka viņu izvēle var mainīt daudz.

Kategorijā "Kino" lielāko skatītāju un klausītāju atbalstu guva Latvijas Televīzijas simtgades daudzsēriju filma "Sarkanais mežs" (režisori Armands Zvirbulis un Normunds Pucis, producenti – studija "Red Dot Media" un Latvijas Televīzija). Režisori Armands Zvirbulis un Normunds Pucis pauda lielu patiecību daudzsēriju filmas uzņemšanas komandai un skatītājiem. "Man liekas, mums visiem ir svarīgi uzrunāt skatītāju un šis balsojums apliecināja, ka skatītājus esam uzrunājuši," atzina Normunds Pucis. Savukārt Arta Ģiga uzsvēra, ka šī seriāla nebūtu bez Latvijas Televīzijas.

Kategorijā "Teātris" uzvarēja Jaunā Rīgas teātra iestudējums "Vēstures izpētes komisija", kas raisīja lielu rezonansi Latvijas kultūrtelpā. Izrādi veidojuši Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Jevgeņijs Isajevs, Inga Tropa un Margarita Zieda režisora Alvja Hermaņa vadībā. Pateicības uzrunā režisors izmantoja iespēju atgādināt par Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijas peripetijām. Savukārt aktieris Kaspars Znotiņš pateicās ne vien skatītājiem, bet arī tiem, kuri palīdzējuši izrādei tapt un runā par šo tēmu. "Mēs gribam saprast, kas ir valsts, no kuras mēs aizbēgām. Jo, kā Ilmārs Šlāpins teica – lai tas [valsts] būtu nākotnes izteiksmē," norādīja aktieris.

Par gada "Notikumu" skatītāji un klausītāji atzina režisora Dzintara Dreiberga vēsturisko spēlfilmu "Dvēseļu putenis" (studija "Kultfilma"). Režisors, saņemot balvu, atcerējās kāda skatītāja asociācijas par filmu: "Viņš sapratis – tās ir bijušas bēres. Ilgi nenotikušas un atliktas, tā ir bijusi goda atdošana tiem, kuri izcīnīja mūsu valsti." Producente Inga Praņevska uzsvēra, ka "šis notikums bija mums vajadzīgs visiem kopā". "Paldies strēlniekiem, dusiet saldi, jūsu karš ir beidzies. Tā teica ģenerālis Graube. Tagad ir mūsu karš," pauda Praņevska.

"Notikumi, kas šogad kļuvuši par "Kilograms kultūras" laureātiem, apliecina kultūras klātbūtni mūsu dzīvē visplašākajā šī jēdziena izpratnē: tie skar ne vien augsto mākslu, bet arī mūsu tautai nozīmīgos, liktenīgos brīžus un runā par mūsu vēsturisko atmiņu," uzskata apbalvojuma žūrijas locekle, LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle. "Te vēlos izcelt tādus kultūrnotikumus kā Alvja Hermaņa izrāde "Vēstures izpētes komisija", simtgades daudzsēriju filma "Sarkanais mežs", izstāde "Mērijas ceļojums" un, protams, filma "Dvēseļu putenis"," šī gada laureātus, kas radījuši skaļu un patiesi jēgpilnu rezonansi, uzskaita Rozentāle.

Katras kategorijas uzvarētāji saņēma ne vien īpašo Kultūras kilogramu, bet arī 1000 eiro naudas balvu.

"Kilograms kultūras" ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls "lsm.lv". Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.