Publicitātes attēls/Baiba Buceniece
20. gadsimta sākumā, gatavojoties 1904. gadā paredzētajiem un tobrīd vēl neatceltajiem V Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, žurnālā "Austrums" tika publicēts apskats par Rīgas Latviešu biedrības Dziesmu svētku komitejas izveidotās Apģērbu komisijas apstiprinātajiem jaunajiem tautiskajiem tērpiem sievietēm – tie bija modernās mākslas un Eiropas modes iedvesmoti apģērbi, kuru autors bija mākslinieks un viens no Apģērbu komisijas biedriem Jūlijs Madernieks. Vairāk nekā 100 gadu vēlāk – svinot Madernieka 150. jubileju – viens no šiem tērpiem ticis no jauna izgatavots un tieši mākslinieka dzimšanas dienā – 27. februārī – parādīts plašākai publikai muzejā – Rīgas Jūgendstila centrā.

Strīds par to, kādam ir jābūt modernās latvietes tautastērpam

Toreiz Madernieka oponents bija latviešu grafiķis un tautas lietišķās mākslas apzinātājs Rihards Zariņš. Viņš uzskatīja – jaunajam tautastērpam jābūt pēc iespējas tuvākam etnogrāfiskajai versijai, par paraugu ņemot krāšņos Dienvidkurzemes – Nīcas, Bārtas un Rucavas – zemnieku goda tērpus. Starp abiem māksliniekiem ar laikraksta "Rīgas Avīze" starpniecību pat izcēlās asa publiska diskusija, kurā Zariņš vainoja Madernieku pārmērīgā un nepamatotā tautas tērpa modernizēšanā, bet Madernieks atbildēja – Dziesmu svētki nav nekāds etnogrāfiskais muzejs, kur "katrai apģērba vīlītei jābūt etnogrāfiski pareizai". Turklāt tie taču esot tikai paraugi un tiem jāspēj "apmierināt tagadējās praktiskās un estētiskās prasības".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit