Žurnāla jaunākajā umurā lasāmi Paula Bankovska īsstāsti, veltīti pirms gada pāragri mūžībā aizgājušajai Andrai Neiburgai. Pārsteigumu sagādājuši dzejnieki Arvis Viguls un Gunta Šnipke, lasītājiem piedāvājot savu īsprozu. Jaunajai autorei Ievai Ķillai šajā numurā ir debijas publikācija. Tulkotās prozas sadaļā lasāmi amerikāņu rakstnieces Otesas Mošfegas stāsts Zigurda Skābarža tulkojumā un bulgāru rakstnieka Ani Ilkova darbi Dena Dimiņa tulkojumā.
Svinot igauņu literatūras milža Jāna Krosa 100 jubileju, Maima Grīnberga atdzejojusi viņa dzejoļu ciklu "Pasaules atklāšana". Publicēts arī nesen mūžībā aizsauktā Leona Brieža pēdējais sūtījums "Domuzīmei" – rumāņu dzejnieka Valeriu Birgeu dzejas kopa. Turpat līdzās arī Margitas Gūtmanes un jaunās dzejnieces Lāsmas Oltes dzeja.
Apjomīgu pārskatu par latviešu prozas pēdējo desmitgadi sniedzis literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis, savukārt Sintija Kampāne vērtējusi pagājušā gada dzejas ainu. Par nozīmīgākajiem prozas darbiem un to autoriem vācu literatūrā pēc 1989. gada sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā žurnālam sniedzis prominentais vācu literatūrzinātnieks Helmuts Betigers.
Numura intervija ar vēsturnieci Kristīni Zaļumu, kura stāsta par muižu bibliotēku vēstures atklājumiem un nozīmi mūsu kultūrā.
Refleksiju par patiesību un noilguma iespējamību vai neiespējamību uzrakstījusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Savukārt vēsturnieks Artis Buks savā tekstā ar vēsturiskiem faktiem un piemēriem atgādina, cik nereāla vienmēr bijusi un ir rietumu vēlme Krieviju eiropeizēt.
Par kuršu ķoniņu pašnoteikšanās sapni un salīdzinājumu ar brīvnieku kopienām Eiropas zemēs stāsta vēsturnieks Agris Dzenis. Bet filosofe Skaidrīte Lasmane pauž savu redzējumu par nekad neizzūdošā provinciālisma formām un izpausmēm.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Jēkabs Noviks, Elīna Skrapce, Sandra Alksne, Patrīcija Māra Vilsone.
"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
