Baiba Šteina jau vairāk nekā 60 gadu ir skolotāja – viņas audzēkņu skaits mērāms tūkstošos. 1958. gadā, 18 gadu vecumā, skolotāja sāka savu pirmo deju nodarbību nelielam skaitam meiteņu, tā ieliekot pamatus TDA "Zelta sietiņš", lielākajam latviešu bērnu deju kolektīvam, kuru aktīvi vada joprojām.
Baibai Šteinai dejas mīlestība aizsākās četrdesmitajos gados, kad māte viņu aizveda uz Helēnas Tangijevas-Birznieces privāto baletskolu, bet jau septiņu gadu vecumā Baiba radījusi savu pirmo horeogrāfiju, kuru pati arī dejojusi – tautastērpā ar puķi rokās, zīlējot: mīl, nemīl.
Baibas Šteinas radošās dzīves gados izveidoti vairāk nekā 50 deju uzvedumi, kuros bērni caur deju un mūziku iepazinuši ne tikai latviešu tautas saknes, to nozīmi, dabas un gadalaiku ritumu saikni ar cilvēka mūžu, bet arī pasakas un literārus tēlus, kā arī dažādu tautu kultūru, cittautu bērnu dzīvi, dejas un rotaļas.
"Kāds ir skolotājas Baibas superspēks? Prasīga un reizēm skarba – tomēr bērni no viņas nebaidās. Skolotāja Baiba nerunā par latviskumu un patriotismu, bet katrā savā bērnā to ieaudzina caur deju – būt atbildīgam un rēķināties ar citiem, būt strādīgam, izdarīt vislabāko un mazliet vairāk, būt godīgam, būt cēlam, būt skaistam, izjust piederību savam kolektīvam, savai zemei un savai tautai. Bez skaļiem vārdiem, bet ar milzīgu ticību Latvijai un Latvijas bērniem.
Skolotāja Baiba katram savam dejotājam ļauj piedzīvot un izjust, ka tad, ja tiešām pacietīgi un regulāri strādāsi, pacelsies spārnos un piedalīsies radīšanas brīnumā. Neiecietīga pret paviršību un slinkumu, skolotāja bērniem (un arī viņu vecākiem) vienmēr ir mācījusi sasniegt mazliet vairāk, pastiepties pirkstgalos augstāk, neapmierināties ar "apmēram" – un tad lidojumam ir cits vēriens un augsta kvalitātes zīme. Būt daļai no kaut kā izcila – bērnu ar tādu pieredzi vairs nekad neapmierinās viduvējība un inertums ne paša, ne sabiedrības dzīvē," raksta VEF Kultūras pils vadītājas vietniece Iluta Goba.