Latvijas Republikas prezidentam Egilam Levitam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Latvijas Republikas Saeimai.
Kopš Pasaules veselības organizācijas 11. marta izsludinātās Covid-19 pandēmijas zaudējumus piedzīvo ne tikai tūrisma, transporta un aviācijas kompānijas – visaptverošas un nebijušas krīzes priekšā atrodas arī visa Latvijas kultūras nozare. Ar valdības izsludināto ārkārtas situāciju ir aizliegti jebkādi publiskie pasākumi un pulcēšanās. Šis aizliegums ir izraisījis piespiedu pilnu vai daļēju dīkstāvi vairāk nekā 32 tūkstošiem cilvēku – saskaņā ar Euorstat 2018. gada Darbaspēka apsekojuma datiem kultūras nozarē strādā 3,5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem. Prognozes nav iepriecinošas – paredzams, ka pat pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ierobežojumi publisku pasākumu rīkošanai tiks saglabāti, un plašāka pulcēšanās nebūs iespējama pat līdz 2020. gada beigām. Šī ir bezprecedenta situācija – kultūrai ir pilnībā slēgts ne tikai ārējais, bet arī iekšējais noieta tirgus – šādu krīzi līdz šim nav piedzīvojusi neviena tautsaimniecības nozare.