Dienesta pārbaudes komisija vairākkārt veica pārbaudes LEBM, kā arī lūdza muzeja direktori sniegt papildinošu un paskaidrojošu informāciju. Dienesta pārbaudes komisija konstatējusi, ka muzeja direktore Millersone nav nodrošinājusi LEBM administratīvā darba tiesiskumu, izveidojusi efektīvu iestādes iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu, un nav uzraudzījusi, lai muzeja darbinieki to ievēro, kā arī, uzzinot par pārkāpumiem, nav veikusi nekādas darbības, lai tās novērstu.
Kā vēsta Kokale, pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma prasības, LEBM noslēgti gan līgumi par elektroenerģijas piegādi muzejam, gan apsardzes pakalpojumiem – par vienu un to pašu apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu LEBM vienlaikus noslēgti līgumi ar diviem pakalpojumu sniedzējiem.
Dienesta pārbaudē ticis konstatēts arī tas, ka muzeja direktore nav nodrošinājusi LEBM darbinieku atalgojuma paaugstināšanu no šā gada 1. janvāra, lai arī valsts kultūras iestādēs strādājošo atalgojuma celšana, tostarp KM padotībā esošajos muzejos, ir viens no ministrijas 2020. gada prioritārajiem pasākumiem un atbilstošs finansējums līdz ar valsts budžeta dotāciju LEBM ticis novirzīts.
Tāpat dienesta pārbaudes komisija konstatēja, ka LEBM nav sagatavots muzeja šī gada darba plāns, kā arī atskaite par LEBM 2019. gada darba plāna izpildi; nav veikti muzeja 2019. gada darba plānā paredzētie vēsturisko ēku jumtu atjaunošanas darbi - nav izstrādāts rīcības plāns eksponātēku jumtu kritiskā stāvokļa novēršanai, kā arī KM nav tikusi informēta par vairāku eksponātēku jumtu stāvokli un nepieciešamo papildu finansējumu to atjaunošanai. Bezdarbība, vairāku gadu garumā netiekot sistemātiski plānotiem un veiktiem nepieciešamajiem jumtu klājumu nomaiņas darbiem, rezultējusies vajadzībā veikt niedru jumtu restaurāciju jau vairāk nekā 600 kvadrātmetru platībā.
Dienesta pārbaudē konstatēts, ka Millersone nav nodrošinājusi optimālu LEBM darba finanšu uzskaiti, plānošanas un kontroles procesus, apdraudot "Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nolikumā" noteikto funkciju un uzdevumu sekmīgu izpildi. Savā darbā muzeja direktore pārkāpusi Publisko iepirkumu likuma prasības, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, Arhīvu likuma prasības, kā arī nav pienācīgi veikusi Valsts pārvaldes iekārtas likumā valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājam noteiktos pienākumus.
Brīvdabas muzejam problēmas ar akreditāciju bijušas jau kopš 2010. gada. Millersones līgums ar Kultūras ministriju beidzās jau 2014. gadā, taču viņa vērsās tiesā un savu amatu saglabāja. Vēlāk dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā ilgstošas darba nespējas lapas dēļ, Millersoni no amata nevarēja atbrīvot.
Brīvdabas muzejam problēmas ar akreditāciju bijušas jau kopš 2010. gada. Jau tad sākta izskatīt Millersones piemērotība amatam. Viņas līgums ar Kultūras ministriju beidzās 2014. gadā, taču Millersone vērsās tiesā un savu amatu saglabāja.
2017. gadā Brīvdabas muzejam nebija iespējams atjaunot akreditāciju, jo aptuveni 3000 muzeja eksponātu bija bez inventarizācijas numura un vairāk nekā 1000 tika uzskatīti par pazudušiem. Vēlāk eksponāti tika atrasti un muzejs akreditāciju saņēma, tomēr tā vadītāju nebija iespējams atbrīvot no darba viņas ilgstošās darba nespējas lapas dēļ.