Atļauja organizēt kaut vai nelielus pasākumus ir pozitīvi vērtējama, tomēr nozarei joprojām nepieciešami papildu atbalsta mehānismi, pavēstīja koncertaģentūras "Positivus Music" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.
Jau vēstīts, ka valdība nolēmusi mīkstināt līdz ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, no rītdienas atļaujot tādu pasākumu norisi, kuros piedalās ne vairāk kā 25 cilvēki. Pasākumu maksimālis pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies.
Majors uzsvēra, ka arī nelieli pasākumi ir vismaz kaut kāds sākums. Viņaprāt, pasākumi, kuri izmēģinājuma režīmā ievieš un ievēro tā saukto sanitāro protokolu, būtu jāorganizē un iespējams nākotnē maksimālais dalībnieku skaits varētu palielināties.
"Lēmumu es vērtēju pozitīvi. Pasākumi, kuros piedalās 25 cilvēki, neatrisinās visas nozares problēmas, bet tas ir kaut kāds sākums, lai arī mazs un simbolisks. Varbūt, ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies, mēs nonāksim līdz 150 līdz 200 cilvēku lieliem pasākumiem," tādu cerību pauda Majors.
Jautāts, vai pasākumu organizatori varēs nodrošināt divu metru distanci, dezinfekcijas līdzekļus pasākuma apmeklētājiem, Majors uzsvēra, ka tas jāskata detalizētāk. Ja ir liela zāle, distanci noteikt ir iespējams, tomēr tādā gadījumā jāsaprot, kā organizēt apmeklētāju iekļūšanu vai izkļūšanu no pasākuma vietas.
"Manuprāt, cilvēki, kuri izvēlētos apmeklēt pasākumus iekštelpās, būs daudz piesardzīgāki, uzmanīgāki un ievēros noteikto distancēšanos attālumu vienam no otra. Tas noteikti ir kaut kāds risinājums, tomēr atkal jāsaka - tas nerisina visas problēmas, jo ir pasākumu vietas, kas šādu noteikumu izpildi nespēs īstenot," sacīja koncertaģentūras "Positivus Music" vadītājs.
Pasākumu norišu vietas, kuras parasti apmeklēja vairāk nekā 1000 cilvēki, varēs noorganizēt pasākumu arī 200 līdz 300 apmeklētājiem. Tomēr, kā uzvēra Majors, reti kurš pasākums būs ekonomiski izdevīgs.
"Manuprāt, lai labāk notiek kaut kāds pasākums, nekā vispār nekas. Ikviena iespēja, kas, ievērojot noteikumus, ļauj pasākumus organizēt, ir jāizmēģina un jāievieš. Mums būs jāiemācās šajos laikos dzīvot, jo domāt, ka vienā dienā mēs varēsim atgriezties pie tā, kā bija, ir sevis mānīšana," sacīja koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks.
Pēc viņa vārdiem, pasākumi, kuros tiek kontrolēta apmeklētāju kustība, ir vienīgais veids, kā pārredzamā nākotnē pasākumi atkal varētu notikt. Viņaprāt, organizatoriem ir jābūt gataviem, ka būs jāiegulda papildus darbs, lai minēto īstenotu.
"Tie ir pārejas posma risinājumi, tomēr jāsaprot, ka nozare pie tādiem nosacījumiem, bez papildu finansiālās palīdzības palīdzības, nevar eksistēt. Bet tik un tā šāds risinājums ir labāks, nekā aizliegums vispār kaut ko darīt," uzsvēra Majors.
Taujāts, kādi atbalsta mehānismi nozarei būtu nepieciešami, Majors minēja divus būtiskākos – palīdzību, lai varētu noturēt darbiniekus, kā arī atbalstu tiem uzņēmumiem, kuriem katru mēnesi ir fiksētās izmaksas un kuru saimnieciskā darbība ir pilnībā apturēta, un kuriem nav iespējamu citā veidā gūt ienākumus.
"Vismaz daļu šo izmaksu vajadzētu kompensēt, lai neveidojas situācija, ka dažu mēnešu laikā uzņēmumam uzkrājas tādi parādi, ka tas ir spiests uzsākt maksātnespējas procesu," skaidroja Majors.
Runājot par viņa pārstāvētajiem uzņēmumiem – koncertaģentūru "PositivusMusic" un koncertzāli "Palladium" – Majors sacīja, ka daļa darbinieku saņem dīkstāves pabalstu. Atsevišķs jautājums ir pati koncertzāle, kurai ir fiksētās mēneša izmaksas, kuras neviens nav atcēlis, neskatoties uz to, ka koncerti nedrīkst notikt.
"Dīkstāves pabalsts šādā gadījumā nepalīdz. Es ceru, ka šeit būs kāds kompensējošs mehānisms, lai nozari pilnībā neiznīcinātu," pauda Majors.
Valdība pagājušajā nedēļā lēma, ka uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattieksies 25 cilvēku maksimālais limits. Jautāts, vai nozare šāda tipa pasākumos saredz potenciālu peļņas avotu, koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs atbildēja noraidoši.
"Tas neaizstās visus pasākumus. Ir apsveicami, ka kāds tos plāno rīkot un rīkos. Domāju, ka tie būs atsevišķi gadījumi. Tā nav biznesa niša. Lai tādu pasākumu veiksmīgi varētu noorganizēt, visai ticami ir kāds, kas par to ir gatavs piemaksāt," teica Majors, norādot, ka no tā kaut kas ilgtspējīgs diez vai sanāks.
Kā ziņots, Covid-19 pandēmijas dēļ no 13. marta līdz 9. jūnijam Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
