Viņa skaidroja, ka jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes Latvijas izdevēji ir centušies pierādīt savas nozares nepieciešamību Latvijas tautsaimniecībā. Pēc viņas paustā, lielākais trieciens 2009. gadā nozarei bija 23% PVN likmes piemērošana grāmatām.
"Taču Covid-19 krīzes laikā Latvijas izdevēji cenšas ne tikai izdzīvot un izdot grāmatas, bet arī spiesti konkurēt ar ārvalstīs izdotajām e-grāmatām, kurām ir samazināta PVN likme," uzsvēra Ostupe.
Viņa minēja, ka 2019. gadā samazināto PVN likmi ieviesa Belģija (samazinot PVN no 21% uz 6%), Horvātija (no 25% uz 5%), Malta (no 18% uz 5%), kā arī citas valstis. Šogad Covid-19 dēļ, lai stiprinātu nozari un veicinātu iedzīvotāju pašizolāciju, 0% PVN likmi e-grāmatām ieviesusi Lielbritānija.
Ostupe norādīja, ka tādējādi e-grāmatas angļu valodā šobrīd var nopirkt par daudz izdevīgāku cenu nekā pirms nodokļu reformas. Tāpat viņa uzsvēra, ka angļu valodas lietošana Latvijā ir ievērojami palielinājusies, tāpēc, viņasprāt, šis britu valdības lēmums ir uzskatāms par būtisku draudu Latvijā ražotu jebkura formāta grāmatu tirgum.
"Atbalstu e-grāmatām ar samazinātu PVN likmi sniegušas arī Austrijas, Čehijas, Vācijas, Nīderlandes un Spānijas valdības. Arī Latvijai vairs nevajadzētu vilcināties un piemērot samazināto 5% PVN likmi gan papīra, gan e-grāmatām," pauda asociācijas pārstāve.
Viņa atklāja, ka jau vairākus gadus Latvijas izdevēji lūdz piemērot 5% PVN likmi visām grāmatām. Asociācija uzskata, ka tādējādi pašlaik pārdošanā esošajām iespiestajām grāmatām veikalos samazinātos cena un līdz ar to palielinātos apgrozījums, kā rezultātā arī budžetā būtu lielāki nodokļu ieņēmumi.
Vienlaikus, asociācijas ieskatā, tiktu veicināta e-grāmatu segmenta attīstība Latvijas grāmatniecībā, citādi ar esošo 21% PVN slogu izdevējam e-grāmatu sagatavošana un tirgošana rada zaudējumus.
Asociācija pauda, ka izdevējiem arī rastos brīvi līdzekļi jaunu grāmatu izdošanai, jo esošajā situācijā izdevēji ievērojami samazinājuši grāmatu tirāžu un jauno nosaukumu skaitu, kas nozīmē, ka drīz grāmatnīcās būtiski samazināsies jaunizdotu grāmatu skaits, un tas uzskatāms par nopietnu apdraudējumu, "jo grāmatu tirgū darbojas tādi paši nosacījumi kā jebkurā citā – ja nav aktivitātes, zūd interese un tirgus mirst".
Vienlaikus Ostupe atklāja, ka pasaules veselības organizācija un mediji aicinot iedzīvotājus gatavoties otrajam Covid-19 vilnim rudenī, tāpēc, ja atkal nāktos pastiprināt ierobežojumus grāmatu tirdzniecībai grāmatnīcās, kas laikā no marta līdz maijam izraisīja 45% kritumu jauno nosaukumu izdošanā un par 70% samazināja grāmatu metienu, izdevējiem vienīgā iespēja mazināt zaudējumus un uzturēt nozares dzīvotspēju būtu tirdzniecība internetā un e-grāmatu pārdošana.
Tomēr, ja tirdzniecība būs tikai interneta vidē, zudīs nozares dzīvotspēja, jo visā pasaulē pastāv abas izdošanas formas, norādīja asociācijas pārstāve, uzsverot, ka iedzīvotājiem jāsniedz iespēja iegādāties grāmatu jebkurā formātā - tradicionālo papīra formāta grāmatu un arī e-grāmatu.
Viņasprāt, samazināta PVN likme nodrošinātu šo procesu.
Asociācijai esot saprotama "politiķu vilcināšanās" piemērot zemāku PVN likmi grāmatām, jo tas īstermiņā nozīmē mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tomēr asociācijas ieskatā, tādā gadījumā ir jārēķinās ar to, ka, panīkstot tirgum, šie eventuālie PVN ieņēmumi var izsīkt vispār.
"Valodu var saglabāt tikai ar grāmatu, par latviešu valodas un latviešu tautas attīstību jādomā ilgtermiņā," uzskata asociācijā.
Ostupe klāstīja, ka līdz šim Latvijas valdība ir centusies palīdzēt uzņēmējiem dīkstāves laikā, tāpēc arī grāmatizdevēji aicina atbalstīt nozari tās iziešanai no krīzes, piemērojot samazināto 5% PVN likmi visām grāmatām ar 2020. gada 1. jūliju.