Ulmaņa rezidence, bērnudārzs un skaistākā privātmājā Rīgā. 'Dauderu' muzejam – 30  (6)

Tomēr greznās ēkas vēsture ir daudz senāka. Tās pirmsākumi meklējami 19. gadsimta pašās beigās, kad to pēc alus darītavas "Waldschlößchen" (Mežpils) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera pasūtījuma uzcēla inženiera Roberta Heizermaņa firma. Miniatūrā pils tapa pēc Friča Zeiberliha projekta un jau tolaik tika atzīta par vienu glītākajām Rīgas savrupmājām. Fon Bingnera laikā alus darītava piedzīvoja strauju izaugsmi un paplašināšanos. Zeiberlihs bija projektējis un atjaunojis arī alus darītavas kompleksa ražošanas ēkas, tādējādi jaunuzceltā privātmāja iekļāvās vienotajā ēku ansamblī.

Pirmā pasaules kara laikā alus ražošana "Waldschlößchen" tika pārtraukta, bet 20. un 30. gados tā atjaunota netika. 1936. gada beigās visu ražotnes teritoriju un ēkas no akcionāriem nopirka valstij piederošā Latvijas Kredītbanka. Šajā laikā greznā ēka atguva savu spožumu, jo tur tika iekārtota Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rezidence. Autoritārā valsts vadītāja vasaras mītne tur atradās no 1937. gada līdz pat Latvijas okupācijai 1940. gadā.

Šajā laikā arī bijušās "Waldschlößchen" ēkas kļuva par 1937. gadā dibinātās alus rūpnīcas "Aldaris" bāzi. Savukārt Fon Bingnera savrupmāja tika pie nosaukuma "Dauderi" – par godu latvietim Johanam Dauderam jeb Jānim Daudem (1820-1879), kurš bija "Waldschlößchen" dibinātājs un īpašnieks vēl pirms Fon Bingnera.

Pēc Otrā pasaules kara "Dauderu" nams atbilstoši laikmeta prasībām nonāca darbaļaužu rokās un tur bijis gan bērnudārzs, gan aģitācijas punkts, gan Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrijas degustāciju un reprezentāciju zāles. 1985. gadā tika plānots ēkā ierīkot dzimtsarakstu nodaļu jeb laulību pili, tomēr projektu neīstenoja – tas prasīja lielus finanšu ieguldījumus.

Atmodas laiks "Dauderiem" nesa veiksmi. 1988. gadā trimdas latvietis Gaidis Graudiņš izteica piedāvājumu Latvijai uzdāvināt savu vēsturisko priekšmetu kolekciju. Par to ieinteresējās Mākslas muzeju apvienības direktore Ilze Konstante un jau 1989. gada februārī tika noslēgta Gaida Graudiņa vienošanās ar Valsts Kultūras komiteju par kolekcijas dāvināšanu. Pēc Graudiņa iniciatīvas par muzeja mājvietu tika izraudzīts vēl restaurējamais "Dauderu" nams. 1989. gada oktobrī Zinātniskās restaurēšanas pārvaldei tika dots projektēšanas uzdevums ēkas restaurācijas projekta izstrādei.

Īsā laikā tika veikti apjomīgi projektēšanas, nama pārbūves un restaurācijas darbi, sakārtota apkārtne, izbūvēta jauna iebrauktuve teritorijā no Sarkandaugavas ielas puses. 1990. gada sākumā tika pieņemts lēmums, ka jauno muzeju pēc Kārļa Ulmaņa rezidences parauga atkal sauks par "Dauderiem" un 27. jūnijā muzejs tika atvērts apmeklētājiem.

Jubilejas dienā – sestdien, 27. jūnijā, no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00, interesenti, draugi un apkaimes kaimiņi aicināti bez maksas apmeklēt muzeju un tā atjaunoto ekspozīciju, kā arī pieteikties bezmaksas ekskursijām gida vadībā. Lai muzeja apmeklējums būtu drošs, ekskursija tiek piedāvāta nelielai – piecu cilvēku – grupai. Tai muzeja darbinieki aicina reģistrēties, rakstot dauderi@lnvm.lv – muzejs sazināsies ar visiem interesentiem.

Ekskursijas notiks pulksten 11.00, 13.00 un 15.00, to ilgums – 45 minūtes. Katrai ekskursijai tiks apstiprināti pirmie pieci pieteikumi. Pēc ekskursijas apmeklētāji varēs baudīt "Daudera" nama dārzu, cienāties ar svētku kliņģeri un saņemt muzeja mecenāta Gaida Graudiņa sarūpētās pārsteiguma dāvanas.

Svētku dienā tiks piedāvāts arī izspēlēt meklēšanas spēli "Atklāj Dauderus!", izmantojot mobilo lietotni "Actionbound". Atraktīvais digitālais rīks spēj aizraut arī jaunākos muzeja apmeklētājus un nopietniem vēstures jautājumiem dod spēles un azarta devu – sola muzeja pārstāvji.

"Dauderos" šobrīd apskatāma atjaunotā pirmā stāva ekspozīcija, kas stāsta nama vēstures stāstu 20. gadsimta politisko pārmaiņu kontekstā. Ekspozīcija ļauj iejusties 20. gs. sākuma greznās alusdarītavas īpašnieka villas atmosfērā, Kārļa Ulmaņa darba kabinetā, ieraudzīt padomju okupācijas laika aģitpunkta un bērnudārza vidi, vienlaikus mudinot uz plašāku vispārinājumu par nama un ar to saistīto cilvēku likteņiem politisko pārmaiņu krustcelēs. Kultūras mantojuma likteņus atspoguļo arī Gaida Graudiņa kolekcija, kuras daudzveidīgie eksponāti apskatāmi nama otrajā stāvā.

Pateicoties muzeja mecenāta Gaida Graudiņa 2016. gadā veiktajam ziedojumam, pēdējos gados sagatavoti vairāki izdevumi, norisinās muzeja pamatekspozīcijas modernizācija, arī veikta infrastruktūras pakāpeniska sakārtošana, lai to veidotu par pievilcīgu un aktīvu vietu Sarkandaugavā. Turpinot attīstīt "Dauderu" muzeja ekspozīcijas, par tā vēstījuma kodolu izvēlēts Latvijas kultūras mantojuma liktenis kraso 20. gs. politisko pārmaiņu rezultātā. To precīzi un dziļi iemieso gan pati nama vēsture, gan arī muzeja glabātās kolekcijas.

Aicinot ciemos atgādinām, ka LNVM Dauderu nodaļu iespējams apmeklēt, ievērojot drošības noteikumus: galvenie no tiem ir divu metru fiziskās distances ievērošana no citiem apmeklētājiem un personāla, roku dezinfekcija un vienreizējo cimdu lietošana.

Ar visiem noteikumiem apmeklētāji aicināti iepazīties šeit.