Ķirsis uzsvēra, ka Rīga nav Berlīne, Minhene vai Ņujorka, kur ir vairākas koncertzāles un var apsvērt iespēju būvēt objektu kaut kur perifērijā. Jaunajai koncertzālei Rīgā vajagot atrasties "zīmīgā vietā, pilsētas centrā".
Runājot par koncertzāles nepieciešamību, Ķirsis norādīja, ka tiem klausītājiem, kas baudījuši mūziku akustiski labi veidotā koncertzālē, šis jautājums esot labi saprotams – koncertzāle ir vajadzīga. "Manuprāt, mūzikas klausīšanās nepiemērotos apstākļos visvairāk traumē tieši klausītājus. Viņu dēļ koncertzāle ir nepieciešama," paziņoja Ķirsis.
"Latvijas koncertu" valdes locekļa ieskatā, koncertzālei ir jābūt viegli sasniedzamai. Kā piemēru viņš minēja Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku, kas piekļuves ziņā esot "sarežģīts objekts, ja uz to dodas privātā automašīnā". Tomēr līdz ēkai var nokļūt ar tramvaju, trolejbusu vai ar taksometru.
Raugoties no pakalpojuma sniedzēja viedokļa, esot ārkārtīgi apgrūtinoši sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, ja nav kvalitatīvi darba rīki, un koncertzāle ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, pauda Ķirsis. Latvijas mākslinieki ir augstas raudzes un pasaulē atzīti mūziķi, kuri ir pieraduši, ka viņu sniegums tiek vērtēts izcilās koncertzālēs, skaidroja "Latvijas koncertu" valdes loceklis.
"Atbraucot uz Latviju, atbilstošas koncertzāles neesamība rada diskomfortu. Es apbrīnoju mūziķus, kuri ir gatavi koncertēt un to arī dara, uzstājoties sliktas akustikas koncertzālē, vai, piemēram, telpā, kur vasarā ir plus 30 grādi pēc Celsija. Tie tomēr ir traucējoši apstākļi," sacīja Ķirsis.
Pagājušajā nedēļā valdība panāca vienošanos par koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2. Ķirsis uzsvēra, ka līdz ko aktualizējas jautājums par koncertzāles būvniecību, tā arī parādās daudz idejas pretinieku.
Viņš uzsvēra, ka iepriekš jau bijušas runas arī par citām nacionālās koncertzāles iespējamām atrašanās vietām, tomēr nav izdevies atrast veidu, lai apkopotu spēkus un panāktu šī jautājuma risināšanu un attīstīšanu.
"Mani satrauc, ka tikko parādās runas par koncertzāles būvniecību vienā vai otrā vietā, koncertzāles idejas pretiniekiem izdodas šo jautājumu apturēt. Krīzes laiks ir iemācījis valdībai pieņemt lēmumus operatīvi. Arī šis gadījums nav bijis izņēmums," teica Ķirsis.
Viņaprāt, tas ir liels sasniegums, ka patlaban valdībā nav izteiktu politisko spēju, kas iebilstu pret nacionālās koncertzāles būvniecības ideju.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets šā gada 16. jūnijā atbalstīja ieceri būvēt Nacionālo akustisko koncertzāli Kronvalda parkā, ēkas Elizabetes ielā 2 – Pasaules tirdzniecības centra – vietā. Tomēr iecere saņēmusi pretestību no vairāku arhitektu puses, kas uzskata, ka ēku – spilgtu padomju laika modernisma paraugu – vajadzētu saglabāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
