"Mēs uzsveram šīs ēkas īpašo unikalitāti, un mums patiešām ir izcili modernisma pieminekļi, bet 16 gadus pirms šīs ēkas [Elizabetes iela 2] uzcelšanas – 1958. gadā – izcili arhitekti Marsels Breuers (Marcel Breuer), Bernārs Zehrfuss (Bernard Zehrfuss) un Pjērs Luidži Nervi (Pier Luigi Nervi) radīja Parīzē UNESCO biroju ēku un šī mūsu ēka ir gandrīz precīza šīs ēkas kopija Latvijā. Pasaulē pēc tam ir vēl daži piemēri, kur izmantotas līdzīgas shēmas, bet mūsējā ir ļoti tuva tai. Tāpēc par īpašu unikalitāti starptautiskā mērogā droši vien mēs nevaram runāt," raidījumā sacīja Dripe, kurš līdzās darbam Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA ir arī nepilna laika darbā kā eksperts Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļā, kā arī darbojas Nacionālajā arhitektūras padomē.
Arhitekts Dripe sarunā Latvijas Radio uzsver, ka arhitekti principā ir pret jebkuru nojaukšanu, tomēr situācijā ar ēku Kronvalda parkā ir bijis kompromiss, kur bijis jāizvērtē visi aspekti – gan ieguvumi, gan zaudējumi. Viņš arī atgādina, ka lielu darbu modernisma arhitektūras apzināšanās izdarīja arhitektu birojs NRJA uz 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennāli, sagatavojot 280 lapaspuses biezu grāmatu par modernismu padomju laikā, tai skaitā Latvijā. Viņš uzskaita izcilākos modernisma piemērus Latvijā, kā Dailes teātris, Salaspils memorials, restorāns "Sēnīte", Daugavpils kinoteātris, Gaiļezera slimnīca, Zvejniekciema skola…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
