Mūzikas padome izteikusi atbalstu lēmumam koncertzāli būvēt Kronvalda parkā  (16)

"Savs laiks ir vietas meklējumiem, savs – rīcībai. Ir gandarījums, ka pēc vairāku desmitu gadu diskusijām ir pieņemts valdības lēmums par koncertzāles būvniecību. Mūzikas padomes virtuālajā sēdē Jāņa Dripes prezentētā arhitektu biroja "A+Sh" veiktā analīze pārliecina – vieta ir piemērota un atbilstoša ne tikai koncertzāles būvniecībai, bet arī nodrošina infrastruktūras un piekļūšanas iespējas. Savukārt par esošās ēkas kultūrvēsturisko vērtību kritiskus viedokļus ir pauduši gan kultūras mantojuma speciālisti, gan arhitekti. Šis ir pirmais konkrētais un realizējamais projekts piecpadsmit gadu laikā kopš konkursa par koncertzāli uz AB dambja. Šī, iespējams, arī ir vienīgā reālā iespēja tuvāko gadu laikā nevis turpināt desmitiem gadus ilgušās diskusijas par vietu, bet virzīties uz nākamo soli – konstruktīvu mūzikas un arhitektūras speciālistu sarunu par telpu programmu, apmeklētāju kapacitāti un akustiskajām vajadzībām, kā arī arhitektūras konkursu un koncertzāles būvniecību," uzsvērts padomes sēdes protokolā.

Padome atgādināja arī koncertzāles jautājuma virzības ilgo vēsturi: "1988. gada 9.februārī laikraksts "Rīgas Balss" ziņoja, ka izlemts jautājums par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. To bija paredzēts uzsākt būvēt tuvāko piecu gadu laikā. Visus vingrinājumus un mēģinājumus to izdarīt 32 gadu laikā kopš šī lēmuma nav iespējams pārstāstīt. Ir pētītas, salīdzinātas, analizētas teritorijas, ieguvumi, kvadrātmetri, bet kailā realitāte ir tāda, ka arī pēc trim desmitgadēm nacionālās akustiskās koncertzāles Rīgā nav.

Demokrātiskā sabiedrībā diskusija ir neatņemams process. Ar dažādu intensitāti tā ir notikusi arī pēdējo desmit gadu laikā. Mūzikas padome ar prieku atzīmē, ka pašreizējā diskusijā retas ir balsis, kuras ir pret akustisko koncertzāli Rīgā. Tas ļauj domāt, ka akustiskā koncertzāle Rīgā ir ne tikai mūziķu, ne tikai ministru, bet arī sabiedrības vajadzība. Akustiskā koncertzāle nav tikai mūziķiem – tā ir skatītājiem un klausītājiem, kuri ir pelnījuši baudīt pilnvērtīgu izcilo Latvijas mūziķu sniegumu nacionālā akustiskā koncertzālē Rīgā. Tā ir nepieciešama Latvijai kā valstij. Tā ir nepieciešama Rīgai kā galvaspilsētai – tās attīstībai, tās iedzīvotājiem un viesiem."

Ar Latvijas Mūzikas padomes 30. jūnija sēdes protokola tekstu var iepazīties šeit.

Latvijas Mūzikas padome ir Kultūras ministrijas konsultatīvā padome, kuras svarīgākais uzdevums ir, sniedzot priekšlikumus par mūzikas nozari, efektīvāk risināt ar šo jomu saistītus jautājumus, veicinot nozares attīstību un sekmējot kvalitatīvas kultūrvides veidošanu.

Ar Mūzikas padomes sastāvu un nolikumu var iepazīties šeit.

Jau ziņots, ka šā gada 16. jūnijā valdība lēma atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles celtniecību Kronvalda parkā. Taču vietas atbrīvošanai būs nepieciešams nojaukt arhitektu Jāņa Vilciņa, Alfona Ūdra un Gunāra Asara 1974. gadā celto bijušās Centrālkomitejas, tagad Pasaules tirdzniecības centra, ēku. Pret to iebildumus cēluši vairāki arhitekti, uzsverot nepieciešamību ēku kā spilgtu modernisma pieminekli saglabāt. Tāpat arhitekti pārmet, ka lēmums ticis pieņemts steigā, neizdiskutējot to ar sabiedrību. 17. jūnijā arhitekts Pēteris Bajārs vietnē "manabalss.lv" sācis vākt parakstus par sabiedrības un profesionāļu izdiskutētu lēmumu par koncertzāles celtniecības vietu un ēkas Elizabetes ielā 2 saglabāšanu. Šobrīd iniciatīvu ir parakstījuši vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku.