Arhitektu grupa lūdz ēkai Elizabetes ielā 2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu  (67)

Iesniegumu parakstījuši aptuveni divdesmit arhitektu, kuri uzskata, ka ēka ir nozīmīgs Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemērs, kas raksturo padomju laikā strādājošo arhitektu spēju būt vienā līmenī ar arhitektūras tendencēm pasaulē, neskatoties uz noslēgto informatīvo telpu.

"Ņemot vērā gan vietējās, gan starptautiskās sabiedrības un arhitektūras nozares profesionāļu pastiprinātu interesi par Latvijas pēckara modernisma arhitektūru, nolēmām vērsties NKMP, lai ēkai piešķirtu kultūras pieminekļa statusu," saka viens no iniciatīvas autoriem un arhitektu biroja NRJA vadītājs Uldis Lukševics.

Iesniegumā norādīts, ka, neskaitot maznozīmīgu iejaukšanos, ēka saglabājusi savu sākotnējo substanci un detaļu kvalitāti, un tajā ir daudz interesantu arhitektūras ideju, prasmīgu apjomu savienošanas piemēru un kvalitatīva apdare. Modernisma arhitektūra visā pasaulē tiecās lietot vienus un tos pašus izteiksmes līdzekļus, atklāti pārņemot tos no kolēģiem un interpretējot. Ēkas Elizabetes ielā 2 autori ietekmējušies no Marsela Brauera (Marcel Breuer) UNESCO ēkas Parīzē, savā modernisma atturībā tā kontrastē ar bagātīgi dekorēto eklektisma apbūvi ielas otrā pusē. Arhitektu grupa, kas sagatavojusi iesniegumu pauž, ka ēkā esošā konferenču zāle ar Latvijas akustiskā vecmeistara Alberta Vecsīļa radītajiem tumšā koka akustiskajiem paneļiem ir nozīmīga kompleksa sastāvdaļa, piešķirot vēl papildu vērtību administratīvajai ēkai Elizabetes ielā 2.

"Līdz pat 2020.gada jūnijam Elizabetes ielā 2 esošā ēka tika novērtēta kā kultūrvēstirski vērtīga, tādēļ nav skaidrs, kāpēc bez diskusijām ar sabiedrību un profesionāļiem, tika pieņemti tik radikāli lēmumi, kā objekta nojaukšana, lai būvētu akustisko koncertzāli," saka Lukševics, "mēs lūdzam steidzamības kārtā pārskatīt atzinumus par "ēkas nelielo kultūrvēsturisko vērtību", kas sagatavoti, lietojot pagājušā gadsimta sākuma arhitektūras vērtības noteikšanas kritērijus, kā arī veikt padziļinātu materiālu izpēti, atzīstot ēku Elizabetes ielā 2 par iekļaujamu kultūras pieminekļu sarakstā."

Arhitektu parakstītajā iesniegumā arī norādīts, ka šī ir reize, kad valsts un NKMP var rādīt priekšzīmi, uzņemoties atbildību un nosakot pieminekļa statusu savā īpašumā esošam arhitektūras piemineklim, rūpējoties par tā saglabāšanu. Profesionāļi uzskata, ka pretējā gadījumā pārvalde zaudēs jebkādus argumentus, lai turpmāk pieņemtu lēmumus par privātā īpašumā esošām ēkām.
Administratīvā ēka Elizabetes ielā 2 tika nodota ekspluatācijā 1974.gadā, tās arhitekti ir Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis un Gunārs Asaris, savukārt akustiku veidoja Alberts Vecsīlis.

Atgādinām, ka šā gada 16. jūnijā valdība lēma atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles celtniecību Kronvalda parkā. Taču vietas atbrīvošanai būs nepieciešams nojaukt arhitektu Jāņa Vilciņa, Alfona Ūdra un Gunāra Asara 1974. gadā celto bijušās Centrālkomitejas, tagad Pasaules tirdzniecības centra, ēku. Pret to iebildumus cēluši vairāki arhitekti, uzsverot nepieciešamību ēku kā spilgtu modernisma pieminekli saglabāt. Tāpat arhitekti pārmet, ka lēmums ticis pieņemts steigā, neizdiskutējot to ar sabiedrību. 17. jūnijā arhitekts Pēteris Bajārs vietnē "manabalss.lv" sācis vākt parakstus par sabiedrības un profesionāļu izdiskutētu lēmumu par koncertzāles celtniecības vietu un ēkas Elizabetes ielā 2 saglabāšanu. Šobrīd iniciatīvu ir parakstījuši vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku.