'Sinfonietta Rīga' kolektīvs: Par Nacionālo koncertzāli  (13)

Pēc gadu desmitiem ilgušām diskusijām 16. jūnijā Ministru kabinets pieņēma vēsturisku lēmumu par Nacionālās koncertzāles celtniecību valstij piederošā zemesgabalā Elizabetes ielā 2. Lēmums ir bijis vienlaikus negaidīts un pēkšņs, un tāpēc saprotams ir tik pat spējais retorisku un izzinošu jautājumu (bieži nekritisku pārmetumu) birums. Jo īpaši no atsevišķu arhitektu un piesardzīgu neticīgo puses, kas gluži pamatoti vēlas rast atbildi, kāda ir 16. jūnija lēmuma dialektika, un vai LPSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka būtu pelnījusi tapt nojaukta. Kopš lēmuma pieņemšanas ir aizritējis nu jau pus mēnesis, un ieceres pamatojumi, situācijas izklāsts, finansiālie apsvērumi no projekta iniciatora – Kultūras ministrijas puses ir izskanējuši visplašākajā un detalizētākajā gammā, kamēr projekta oponenti no reizes uz reizes un no diskusijas uz diskusiju maina galvenos "pret" akcentus.

Dažkārt priekšplānā izvirzās aicinājumi ievērot demokrātisku projekta virzības procedūru, dažkārt tiek apdziedāta ēkas Elizabetes ielā 2 arhitektoniskā izcilība. Neredzot projektu, mūsu "zaļie oponenti" metas gausties par potenciālās koncertzāles ietekmi uz parka kokiem, taču vienlaikus aicina koncertzāles projektu attīstīt kādā Rīgas degradētajā zonā ar autostāvvietu visiem gribētājiem. Argumentu un pseidoargumentu nudien ir daudz. Mēs no visas sirds vēlētos atturēties no iesaistīšanās šajās pretrunu vētrās — tās brīžam pieņem visnotaļ asas un griezīgas intonācijas — tomēr redzot, ka visas sabiedrības kopējais labums — izkopta kultūrvide, pieejama mākslas un mūzikas infrastruktūra, kas piešķir mūsu visu eksistencei un valsts idejai augstāku jēgu kopējā diskursā ieņem aizvien nenozīmīgāku lomu. Tāpēc vēlamies izteikt stingru atbalstu Nacionālās koncertzāles projektam Elizabetes ielā 2.