Arī LNSO un domubiedri pauž atbalstu koncertzālei Kronvalda parkā  (26)

Kā raksta LNSO pārstāvji, jauna koncertzāle dos iespēju piemērotos akustiskos apstākļos atskaņot visdažādākā formāta simfonisko, vokālo, vokālsimfonisko un kamermūziku — mūzikai beidzot būs sava telpa un savas mājas. Tā būs LNSO mājvieta, te regulāri muzicēs Latvijas kolektīvi, un tā būs vieta ārvalstu orķestru un citu mūziķu vienību kvalitatīviem vieskoncertiem valsts galvaspilsētā.
"Mūziķi Rīgā sen pelnījuši vietu, kur piemērotos darba apstākļos gatavoties koncertiem, slīpēt meistarību un koncertēt, domājot nevis par sadzīves lietām, piemēram, telpu kritisko stāvokli, bet tikai par būtisko — par mūziku.

Tikpat svarīgas ir publikas tiesības Latvijas mūziķu kvalitatīvos koncertus Rīgā klausīties augstākās kvalitātes standartiem atbilstošos apstākļos," teikts LNSO atbalsta vēstulē.

Kā uzsver orķestra pārstāvji, sabiedrības pieprasījums pēc klasiskās un starpžanru mūzikas koncertiem pēdējos gados arvien pieaug. Komentāros izskanējušie apgalvojumi par pustukšu Lielo ģildi un koncertiem dažas reizes mēnesī neatbilst reālajai situācijai.

"Mūsu klausītāji ir erudīti, viņi klausās koncertus arī citzemju namos un zina, kāds telpas apjoms un kādas būvkvalitātes nepieciešamas, lai klasiskā mūzika skanētu pilnvērtīgi," teikts LNSO vēstulē.
Savukārt par koncertzāles atrašanās vietu LNSO pārstāvji raksta: "Latvijas situācija vēsturiski ir tāda, ka nozīmīgas kultūras būves atrodas pilsētas centrā. Tās ir kājām ejamā attālumā no tūristu uzturēšanās pamatpunktiem un ērti sasniedzamas arī galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem no citiem Latvijas novadiem."

Kā vienu no būtiskākajiem aspektiem Elizabetes ielas 2 projektā LNSO pārstāvji min valsts zemes pieejamību: "Visi koncertzālei potenciāli derīgie zemes gabali, kas pieder pašvaldībai vai privātpersonām, līdz šim nav guvuši tālāku risinājumu. Tāda ir reālā situācija — valsts var pildīt sen pieņemto lēmumu par koncertzāles celtniecību tikai uz pašai valstij piederošas zemes."

LNSO kolektīvs piekrīt, ka arhitektu izteiktie pretargumenti ir jāanalizē un profesionālā lokā ir jādiskutē par labākajiem iespējamajiem risinājumiem. Tomēr kultūras ministrs ir uzklausījis arhitektu apsvērumus un piedāvājis ciešu sadarbību projekta turpmākajā attīstībā, rīkojot arhitektu plenēru. "Ticam, ka valdība un arhitekti, kopīgi sadarbojoties, atradīs labāko risinājumu," pauž orķestra pārstāvji.

"Pēc vairāk nekā 30 gadu ilgām sarunām, ieilguša neizlēmīguma un bezgalīgām diskusijām beidzot sperts būtisks solis, lai Rīgā būtu laikmetīgi ierīkota akustiskā koncertzāle. Kultūras ministra Naura Puntuļa vadībā panākta svarīga vienošanās," teikts vēstulē.

LNSO aicina sabiedrību novērtēt valdības lēmuma pieņemšanu kā nozīmīgu ieguldījumu nacionālās kultūras attīstībā un sabiedrībai tik nepieciešamās kultūras būves tapšanā.

Vēstuli LNSO vārdā parakstījuši – Indra Lūkina, Andris Poga, Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" vārdā – Māris Sirmais, Māris Ošlejs. Vēstuli parakstījuši arī Gunda Vaivode, muzikoloģe, LR3 "Klasika" direktore, Orests Silabriedis, žurnāla "Mūzikas Saule" galvenais redaktors, komponists Arturs Maskats, LNSO rezidējošā komponiste 2019./2020. Gundega Šmite, LNSO rezidējošā komponiste 2020./2021. Linda Leimane.

Atgādinām, ka šā gada 16. jūnijā valdība lēma atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles celtniecību Kronvalda parkā. Taču vietas atbrīvošanai būs nepieciešams nojaukt arhitektu Jāņa Vilciņa, Alfona Ūdra un Gunāra Asara 1974. gadā celto bijušās Centrālkomitejas, tagad Pasaules tirdzniecības centra, ēku. Pret to iebildumus cēluši vairāki arhitekti, uzsverot nepieciešamību ēku kā spilgtu modernisma pieminekli saglabāt. Tāpat arhitekti pārmet, ka lēmums ticis pieņemts steigā, neizdiskutējot to ar sabiedrību. 17. jūnijā arhitekts Pēteris Bajārs vietnē "manabalss.lv" sācis vākt parakstus par sabiedrības un profesionāļu izdiskutētu lēmumu par koncertzāles celtniecības vietu un ēkas Elizabetes ielā 2 saglabāšanu. Šobrīd iniciatīvu ir parakstījuši vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku.