Cēsu mākslas festivāls šogad norisināsies no 25. jūlija līdz 28. augustam, apmeklētāji arī šogad varēs klātienē baudīt bagātīgu mākslas programmu. Festivāla kulminācija būs koncerts "Mēmais melnbaltais un Šostakovičs" Cēsu pils parka estrādē, tāpat skatītāju sagaida kino seansi, mākslas izstādes, koncerti, teātra izrāžu izlase un pat basketbola performance, kas būs veltīta teātra kritiķes Silvijas Radzobes piemiņai, otrdien, 7. jūlijā, preses konferencē pastāstīja festivāla direktors Juris Žagars, uzsverot, ka visi pasākumi notiks klātienē, atbilstoši valstī noteiktajiem piesardzības pasākumiem.
"Pārsteidzošā kārtā mums ir izdevies noorganizēt festivālu tikpat bagātu programmas ziņā, kā tas ir bijis katru gadu, ar vizuālo sadaļu ne mazāku kā citus gadus, ar pilnu muzikālo programmu, ieskaitot lielo koncertu Pils parkā, ar kino seansiem un ar teātra "Grand Prix" skati," teica Žagars.
Viņš uzsvēra, ka nekas no festivāla programmas nebūs attālināti un digitāli, jo tas visiem jau ir paspējis krietni apnikt, jo sevišķi mākslas jomā. Viss būs klātienē un ar īstiem mākslas darbiem, nevis virtuāli aplūkojamiem vai klausāmiem datorā.
"To varēsim īstenot, pateicoties mūsu partneru un atbalstītāju stabilitātei un ticībai, ka visam pamazām ir jāatgriežas iepriekšējās sliedēs un mākslas un mūzikas pasaule nevar tikt "iesaldēta", pauda Žagars.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) atzina, ka Cēsu mākslas festivāls ir viens no viskvalitatīvākajiem un gaidītākajiem mākslas notikumiem Latvijā, ko apmeklē liels skaits cilvēku. "Ņemot vērā, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tas joprojām mums ir līdzās, aicinu festivāla apmeklētājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, apmeklējot festivāla pasākumus," ieteica Puntulis.
Šogad Mākslas festivāla "Cēsis 2020" uzmanības fokusā būs skaņa, lai Covid-19 pēckrīzes laikā, kad taktilās maņas ir ierobežotas, trenētu klausīšanās un sadzirdēšanas prasmes.
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 25. jūlija līdz 28. augustam būs skatāma vizuālās mākslas izstāde "Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam", kurā piedalīsies mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte un Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, kā arī Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs. Izstādes kuratores ir Daiga Rudzāte un Žanete Skarule.
Izstāde mēģinās atklāt skaņas daudzietilpīgo dabu un teju bezgalīgi daudzveidīgo ietekmi cilvēka iztēles laukā, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, cik ietekmīga telpas sastāvdaļa ir tās skaņa, kļūstot par asociatīviem nospiedumiem atmiņā. Robeža starp realitāti un iztēli ir ļoti trausla. Izstādes naratīvs iecerēts kā savstarpēji papildinošu pieredžu kopums, kur katrs nākamais eksponāts savā veidā turpina iepriekšējā aizsākto stāstu, skaidroja Rudzāte.
Ekspozīcijā iekļauts arī skaņas objekts "Planētas detokss un dziedināšana", kas tapis sadarbībā ar mākslas un kultūras portālu "Arterritory.com" un veltīts lielajiem jautājumiem, kurus aktualizējusi krīze. Būtiski uzsvērt, ka lielākā daļa no izstādes objektiem radīti īpaši ekspozīcijai "Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam", piebilda Rudzāte. Izstādes scenogrāfiju veido Martins Vizbulis.
Festivāla atklāšanā, 25. jūlijā, Gaujas krastos pie Cēsīm gaidāms muzikāli performatīvs piedzīvojums "Kamēr... peld". Jauniešu koris "Kamēr.." un tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aivis Greters pēc ilgāka pārtraukuma atsāk koncertdzīvi un savā 30 gadu jubilejas vasarā uzstājas Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertā ar īpašu a cappella programmu. Garais klusēšanas periods ir ļāvis smelties iedvesmu Latvijas dabas skaistumā, par ko mūzikā radoši izteikušies latviešu mūsdienu komponisti Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Selga Mence, Valts Pūce. Programma iekrāsos latvisko un garīgo cilvēku – tā pārdomas par sevi un pasauli visapkārt, skaidroja mūzikas programmas līdzautore un vadītāja Indra Lūkina.
Muzikāli performatīvais piedzīvojums norisināsies Gaujas kreisajā krastā – posmā no Cēsu tilta līdz Žagarkalna kempinga pludmalei.
Lūkina piebilda, ka festivāla mūzikas programmu 31. jūlijā papildinās kormūzikas koncerts Cēsu Svētā Jāņa baznīcā "Paradīzes dziedājumi. Brukners un latvieši" Sigvarda Kļavas vadībā. Latvijas Radio kora, ērģelnieces Kristīnes Adamaites un arfistes Jekaterinas Suvorovas veidotajā programmā sasaucas dažādu laikmetu garīgā mūzika - no Vīnes 19.gadsimta klasiķa Antona Bruknera sakrālajiem darbiem korim un ērģelēm līdz latviešu mūzikas virsotnēm – Maijas Einfeldes, Tālivalža Ķeniņa un Santas Ratnieces emocionāli piesātinātajiem opusiem. Ja Brukners savus garīgos ideālus meklējis Svēto rakstu latīņu tekstos, tad Ratniece pievērsusies "Paradīzes" dziedājumiem" no Dantes "Dievišķās komēdijas" itāliski, programmu raksturoja Lūkina.
8. augustā Cēsīs būs lielais brīvdabas notikums "Mēmais melnbaltais un Šostakovičs", kur vakara pirmajā daļā skanēs Dmitrija Šostakoviča 1933. gadā komponētais Pirmais klavierkoncerts, ko raksturo bagātīgs un atjautīgs muzikālu citātu un parodiju izmantojums, sākot ar Ludviga van Bēthovena "Apasionātu" un beidzot ar dziesmiņu "Ak, mans mīļais Augustiņ". Koncerta pirmatskaņojumā klavieru solo spēlēja pats autors, bet 8. augusta vakarā to izpildīs Reinis Zariņš.
Vakarā otrajā daļā Artura Maskata un Andra Pogas mūzikas kompilācijas LNSO orķestrim saspēlēsies ar Bastera Kītona mēmo komēdiju "Šerloks jaunākais", stāstīja Lūkina.
Šostakovičs jaunībā – 20.gadsimta 20.gados – piepelnījās kā tapers – uz klavierēm pavadīja mēmo filmu seansus. Arī pašā filmā "Šerloks jaunākais" darbojas tapers, kurš muzikāli pavada uz ekrāna notiekošo. Viņa vietā iztēlojoties jauniņo Šostakoviču, vakara muzikālais un kinematogrāfiskais līmenis saplūdīs, kļūstot par vienotu mākslas pieredzi. Filmas muzikālo pavadījumu Arturs Maskats un Poga radījuši īpaši šim vakaram, izmantojot Šostakoviča jaunības gadu darbus, kas gan stilistiski, gan noskaņu un asociāciju ziņā sasaucas ar Kītona filmu.
Ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu tapusi un "Cēsu alus" brūzī būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas SEB stipendija glezniecībā izstāde "Dienaskārtība", kas Covid-19 laikā bija aplūkojama virtuāli. Katru gadu SEB stipendijas konkursam ir kāda noteikta tēma. Studentu uzdevums ir tēmas aktualitāti atspoguļot mākslas darbā. 2020. gada konkursa tēma ir dienaskārtība, vedinot studentus kritiski un analītiski domāt par mediju ietekmi uz personisko un sabiedrisko domu, raudzīties, kā ziņas un sociālie tīkli nosaka auditorijai par ko, nevis ko domāt. Konkursa dalībnieki piesaka savu dienaskārtību – personiski, valstiski vai globāli aktuālus jautājumus –, par ko padomāt skatītājiem.
Izstādes atklāšanā 25. jūlijā tiks izziņots konkursa laureāts, kuram tiks piešķirta stipendija, kā arī iespēja apmeklēt kādu no Eiropas laikmetīgās mākslas mesām un piedalīties kādā attiecīgās pilsētas radošajā darbnīcā.
No 14. augusta līdz 23. augustam norisināsies tradicionālā Cēsu festivāla teātra izrāžu skate "Grand Prix", kurai pagājušās sezonas izcilākās izrādes ir atlasījusi teātra kritiķe Zane Radzobe. Koncertzālē "Cēsis" būs skatāms Latvijas Nacionālā teātra iestudējums – Juhas Jokelas "Finlandizācija" Valtera Sīļa režijā, Dailes teātra iestudējums – Floriana Zellera "Māte" Intara Rešetina režijā un JRT iestudējums "Bītlu pēdējais albums" Alvja Hermaņa režijā. Katru izrādi varēs noskatīties 250 cilvēki.
Savukārt 23. augustā koncertzālē "Cēsis", atceroties teātra kritiķes Silvijas Radzobes darbus un reflektējot par viņas izcilo humora izjūtu, kā savdabīgs cieņas žests būs Latvijas teātru vadošo aktieru teatrāla performance "Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle ar Latvijas garāko aktieru piedalīšanos". Tai režiju veidos Valters Sīlis.
Radzobe daudzus gadus bija festivāla "Grand Prix" teātra skates veidotāja, atlasīja sezonas izcilākās izrādes programmai un izglītoja festivāla apmeklētājus ar lieliskām informatīvi bagātām un vienmēr klausītāju piepildītām lekcijām.
"Viņas kaislība bija ne tikai teātris un izrādes, bet arī basketbols un tā aktualitātes, ko viņa komentēja tikpat azartiski un priekpilni kā teātrī notiekošo. Šī performance iecerēta kā aktieru, režisora Sīļa un Zanes Radzobes kopdarbs improvizācijas formā," teica Žagars.
No 1. līdz 22. augustam uz kino skatuves Cēsu Laikmetīgā mākslas centra pagalmā tiks izrādīta kino programma "Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam", ko šoreiz veidojis filozofs Uldis Tīrons. Augustā izrādīs četras filmas – Arvīda Krieva "Vainīgais" (1979), Frica Langa "M" (1931), Žaka Tatī "Ilo kunga brīvdienas" (1953) un Frīdriha Vilhelma Murnava "Saullēkts: Divu cilvēku dziesma" (1927).
Visa programma atrodama Cēsu mākslas festivāla mājaslapā.
Biļetes uz festivāla pasākumiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
