NRJA piedāvā Kronvalda parkā veidot Laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju  (48)

Savu idejas izklāstu gan rakstiskā, gan vizuālā formātā Lukševics piektdien, 10. jūlijā, izsūtījis medijiem.

Viņš atgādina, ka koncertzāles dēļ tiks nojaukts Latvijas pēckara modernisma arhitektūras simbols, kas tapis 1974. gadā. To projektējuši arhitekti Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis, Gunārs Asaris, arhitektoniskās akustikas speciālists Alberts Vecsīlis. "Tur atrodas ēka, kas atspoguļo gan 20. gadsimta modernisma arhitektūras kultūru, gan – vistiešākajā veidā – šī laikmeta ideoloģisko virzienu," raksta Lukševics.

Arhitekts, kura birojs jau iepriekš pārstāvējis Latviju Venēcijas arhitektūras biennālē ar tieši padomju laika modernismam veltītu ekspozīciju, kā arī pārstāvēs valsti Venēcijā nākamgad, rosina ēku Elizebetes ielā 2 nenojaukt, bet pārveidot par Laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju.

"Ēkas modernisma laika arhitektūra ideāli atbilst muzeja vajadzībām gan idejiski, gan strukturāli. Pielāgojot esošo ēku muzeja funkcijai, mēs saglabājam izcilu sava laika arhitektūru un atrisinam vienu no divām svarīgākajām KM prioritātēm – Akustiskā koncertzāle un Laikmetīgās mākslas muzejs," raksta Uldis Lukševics.

"Ēkas trīs staru plānojums iekļautu trīs laikmetīgās kultūras sastāvdaļas – mūsdienu mākslu, dizainu un arhitektūru, kļūstot par laikmetīgās mākslas centru, kas apvienotu šobrīd nodalītās un saskaldītās kultūras nozares. Eksperimentālās mūzikas un mākslas/mūzikas sintēzei, kā arī apspriežu un kino zāles vajadzībām, izmantojama esošā konferenču zāle ar Latvijas akustikas vecmeistara Alberta Vecsīļa radītajiem tumšā koka akustiskajiem paneļiem.

Ēka ir nozīmīgs Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemērs, kas raksturo padomju laikā strādājošo arhitektu spēju būt vienā līmenī ar arhitektūras tendencēm pasaulē, neskatoties uz noslēgto informatīvo telpu," par savu ideju raksta arhitekts.

Viņš uzsver: "Mākslas izpausmes prasa neordinaritāti un brīvības sajūtu. Tā ir iekodēta šajā arhitektūrā."

"Ēkas konstruktīvā sistēma - dzelzsbetona karkasa konstrukcija, kolonu režģis, kas nodrošina brīvo plānojumu bez starpsienām, sestais stāvs – bez kolonām ar lielāku stāva augstumu, ideāli atbilst izstāžu vajadzībām. Izteiksmīgais ēkas tēls ar trīsstaru plānojumu, apvienojot vienā ēkā trīs nozīmīgas laikmetīgās kultūras sastāvdaļas, uzskatāmi demonstrētu sinerģiju starp tām.

Likvidējot nevajadzīgās palīgbūves un izmainot ēkas vēsturisko labiekārtojumu ap ēku, ir iespējams maksimāli iesaistīt ēku parka struktūrā, radot iespēju organiski izmantot gan muzeja publiskās iekštelpas, gan ārtelpu. Brīva kustība caur pirmā stāva stikloto ātriju, jauno gājēju celiņu sasaiste ar esošo parka celiņu tīklu, plašs priekšlaukums pret Elizabetes ielu, šobrīd esošā piebraucamā ceļa vietā – tie ir galvenie priekšnoteikumi, lai ēka būtu ērti publiski pieejama un iekļautos esošajā parka struktūrā," klāsta Lukševics.

Viņš arī uzsver – Laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina muzeja atrašanās Elizabetes ielā 2 nodrošinātu ērtu sasaisti ar tuvumā esošajām mākslas institūcijām – LNMM, Mākslas akadēmiju, izstāžu zāli "Arsenāls".

"Muzejam raksturīgs vienmērīgs apmeklējums dienas garumā, būtiski nenoslogojot esošo transporta infrastruktūru, kas ir nozīmīgi, plānojot jaunu funkciju vēsturiskajā pilsētas struktūrā," papildina arhitekts.

Kultūras ministrijas argumentācijā par šīs ēkas nojaukšanu, otra galvenā tēma ir – ēkas pārbūvei par mūsdienīgu biroju ēku nepieciešami ievērojami naudas resursi. Laikmetīgās mākslas muzejs ir funkcija, kas vispilnvērtīgāk varētu pieņemt un izmantot esošo ēkas struktūru, vēsturisko apdari un detaļas, tās novērtējot un pienācīgi eksponējot. Pasaulē arvien vairāk tiek novērtēts un saglabāts modernisma mantojums, bieži piešķirot tam muzeju funkciju – Londonas dizaina muzejs, "Barbican" centrs.

Ievērojamas modernisma ēkas nojaukšana būtu ekonomiski nepamatojams lēmums, kas Latviju pasaules kartē atzīmētu kā provinciāli un radikāli konservatīvi domājošu valsti. Funkcionējošas, pie tam, vēsturiski vērtīgas ēkas nojaukšana nekādā veidā neatbilst ši gadsimta domāšanai. Pēc ēkas arhitekta Jāņa Vilciņa dzīvesbiedres stāstītā, arhitekts ēku plānojis ar domu, ka tā pārdzīvos padomju okupācijas laikus un tai būs iespēja dzīvot ar jaunu piepildījumu. Mēs ceram, ka šis laiks ir pienācis!" noslēgumā pauž arhitekts.

Atgādinām, ka šā gada 16. jūnijā valdība lēma atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles celtniecību Kronvalda parkā. Taču vietas atbrīvošanai būs nepieciešams nojaukt arhitektu Jāņa Vilciņa, Alfona Ūdra un Gunāra Asara 1974. gadā celto bijušās Centrālkomitejas, tagad Pasaules tirdzniecības centra, ēku. Pret to iebildumus cēluši vairāki arhitekti, uzsverot nepieciešamību ēku kā spilgtu modernisma pieminekli saglabāt. Tāpat arhitekti pārmet, ka lēmums ticis pieņemts steigā, neizdiskutējot to ar sabiedrību. 17. jūnijā arhitekts Pēteris Bajārs vietnē "manabalss.lv" sācis vākt parakstus par sabiedrības un profesionāļu izdiskutētu lēmumu par koncertzāles celtniecības vietu un ēkas Elizabetes ielā 2 saglabāšanu. Šobrīd iniciatīvu ir parakstījuši vairāk nekā 2700 cilvēku.