Marss virs kanāla un masku gājiens. Deviņas interesantas pieturas 'Baltās nakts' programmā  (4)

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā norisināsies audiovizuālās mākslas notikums "Videogrāfija - Space Texures", kas jau kļuvusi par "Baltās nakts" tradīciju un vairāk nekā desmit gadu drosmīgi atspoguļo video mākslas un mūzikas mijiedarbības spēku.

Šogad audiovizuālā mākslas notikuma centrā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, elektroniskā mūzika un vizuālas projekcijas, kuras veidos seši audiovizuāli, eksperimentālās mūzikas projekti. Pasākumā varēs vērot Ukrainas, Igaunijas un Latvijas vizuālās mākslas un audio mākslas mākslinieku sadarbība uz vienas skatuves. Pasākumu organizē Latvijas radio 6 - LU Radio NABA, tiešraidi vērot un jaunumiem sekot līdzi varēs Radio NABA un "Space Texture" fecebook.com lapās.

Vakara programma:

Pulksten 20.10–20.40 MARTA SmiLGA
Pulksten 20.50–21.20 OIL TEXTURE (Ukraina/ Latvija)
Pulksten 21.30–22.10 NIKOLAIENKO (Muscut, Ukraina/ Igaunija)
Pulksten 22.20–23.00 IEVA BALODE UN MAKSIMS ŠENTEĻEVS/ HYPNOS
Pulksten 23.00–24.00 OTHALA
Pulksten 00.00–1.00 TENKA/ DENISS PAŠKEVICS

"Brīvu analoģiju un sakarību meklējumu vadīta, uz āra ekrāna rādāmā programma pievēršas ar mediju rīku starpniecību uzrunātai garu pasaulei, novērošanas un monitoringa stratēģijām un pilsētā ieslēgtās sabiedrības fiziskās un garīgās veselības kvalitātes apcerei. Mākslinieku (Džeims Bridls, Vanesa Gravenora, Lī Ledars, Ieva Rubeze) video darbi, vēsturiski audio ieraksti un internetā uzieti materāli tiks sakārtoti tematiskā un vizuālā asorti," tā "Baltajā naktī" gaidāmo programmu raksturo organizatori.

"Baltās nakts" programma šogad norisināsies arī dažādās Rīgas apkaimēs. Piemēram, Imantā, 5. septembrī no pulksten 20.00 līdz 24.00 Kultūras un atpūtas centra "Imanta" logos un apkārtnē būs apskatāmi mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas komiski un vides instalācija "Imanta mostas", savukārt kultūras centra galerijā būs fotogrāfiju izstāde "Imanta. Piezīmes".

Mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas veidoto instalāciju iedvesmojušas liecības par latviešu tautas varoni Imantu, kura vārdamāsa ir arī apkaime. Vadonis Imanta pirmoreiz parādās Livonijas Indriķa hronikā. 1802. gadā Garlībs Merķelis teikā "Vanems Imanta" tēlo viņu kā letgaļu virsaiti, kas reizē var būt gan tautas vadonis, gan vispieticīgākais tās vidū. 1874. gadā Andrejs Pumpurs rada dzejoli ″Imanta" kurā varonis "nevaid miris", bet gan dus apburts zem zilā kalna - kad sāksies "gaismas laiks", varonis modīsies. Lote Vilma Vītiņa leģendām apvīto vadoni adaptējusi mūsdienīgam stāstam – komiksam par supervaroni Imantu, kurš ir pamodies no ilgā miega zem zilā kalna un devies uz Rīgu, kur tas iepazītas ar pilsētnieku dzīvi un veic ikdienas varoņdarbus.

Lote Vilma radījusi 100 kvadrātmetru lielu komiksu kultūras centra logos, un kopā ar tēlniecēm Laimu Daberti un Elzu Dobičinu tēlus atdzīvinājusi arī koka skulptūrās, kas izvietotas kultūras centra brīvdabas teritorijā. "Baltajā naktī" kopā ar gaismu mākslinieku Reini Zalti instalācija tiks īpaši izgaismota. Skanēs Lotes Vilmas īpaši Imantam atlasīta mūzika. Apmeklētāji aicināti izdzīvot stāstu par varoni 21. gadsimtā, kas velk paralēles ar apkaimes "pamošanos" – reizēm par "guļamrajoniem" sauktās apkaimes šķiet kā aizmigušas, taču dažādas iniciatīvas un notikumi tās pamodina un aktivizē.

Savukārt kultūras centra galerijā no plkst. 20.00 līdz 24.00 apmeklētāji aicināti apskatīt Imantas apkaimei veltītu fotogrāfiju izstādi "Imanta. Piezīmes". Fotogrāfijās atbalsojas dažādie apkaimes un pilsētvides vēstures procesi – muižas, kultūras mantojums un centieni to saglabāt, politiskie notikumi un lokālās identitātes meklējumi. Sekojot fotogrāfu ceļiem, rastas atbalsis arī dažādos arhīvu materiālos. Izstāde ir apkaimes vērojums, kas aicina uz sarunu par kultūrainavu un kultūras mantojumu mums apkārt.

Izstāde būs atvērta līdz 4. oktobrim, katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00, ieeja ir bez maksas.

Uz īpašu performanci 5. septembrī plkst. 20.00, 21.30 un 23.00 Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, Jūrmalas Gatvē 96, aicinās koris "Balsis" un tā mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis. Īpašajā "Baltās nakts" performancē skanēs Filipa Glāsa cikla "Songs From Liquid Days" pirmatskaņojums Latvijā.

Mūsdienu spilgtākā minimālista, amerikāņu komponista Filipa Glāsa (Philip Glass) 1986. gadā komponētais dziesmu cikls "Songs From Liquid Days" ir kā pravietiskas pārdomas par laiku un mīlestību, vizualizējot saikni starp materiālo un nemateriālo pasauli, starp dzīvo un mirušo, graujot mums pazīstamās laika un telpas robežas un sapņus atainojot kā ieskatu mūžībā. Teksta autori ir Pols Saimons (Paul Simon), kurš pasaules slavu izpelnījies kā viens no dueta "Simon un Garfunkel" dalībniekiem, Sūzana Vega (Suzanne Vega), Deivids Bērns (David Byrne), Lorija Andersone (Laurie Anderson).

Kā uzsver kora mākslinieciskais vadītājs Ints Tereovskis, šī būs unikāla iespēja dzirdēt ciklu dzīvā izpildījumā, 2000. gadā radītajā kora versijā, kas arī līdz šim ir vienīgais tāda formāta darbs plašajā Filipa Glāsa diskogrāfijā.

Piedalās: Jauniešu koris "Balsis" (Ints Teterovskis, Laura Elizabete Godiņa), solisti Mārtiņš Klišāns (tenors), Viktorija Pakalniece (soprāns), Alise Baumane (alts), instrumentālais ansamblis, režija - Juris Jonelis, gaisma - Ivars Vācers, video Viktors Keino, skaņa - Mārtiņš Bahmanis, vada Ints Teterovskis.

Vietu skaits ierobežots - 60 sēdvietas un 160 stāvvietas uz katru koncertu. Pieteikties uz bezmaksas biļetēm balsis.lv.

Jau tradicionāli īpašu "Baltās nakts" programmu piedāvās arī nepieradinātās mūzikas festivāla "Skaņu mežs" organizatori, šoreiz apdzīvojot Jaunās Teikas rajonu. Eksperimentālās mūzikas vakars notiks pasākumu telpās "Fantadroms" (Gustava Zemgala gatve 74a, 1.stāvs, ēka Henrihs).
"Skaņu mežs" savu "Baltās nakts" koncertvakaru kā allaž ir nolēmis veidot kā minifestivālu – proti, ar iespējami dažādām mūzikas izteiksmēm, kas iemieso sevī festivāla virsuzdevumu: atainot mūsdienu mūzikas inovācijas un eksperimentus. Būs dzirdama dekonstruēta "dub" mūzika, tuvo austrumu kultūras ietekmēta datormūzika, skaņas/klusuma kontrasti un minimālisms, kā arī brīvā improvizācija.

Pasākumā uzstāsies tādi mūziķi kā Rodžina Šarafi (Rojin Sharafi), Entonijs Pateras (Anthony Pateras), Klāra Deazīza (Clara De Asis), Kems Deass (Cam Deas), Jay Glass Dubs un MVTE.
Ar mērķi nodrošināties pret koronavīrusa izplatību, pasākuma apmeklējums tiks ierobežots – vienlaikus telpās varēs atrasties tikai limitēts skaits apmeklētāju; apmeklētājiem savā starpā būs jāievēro divu metru distance; apmeklētāji ir aicināti sargāt savu un apkārtējo veselību, valkājot sejas maskas. Pasākums noritēs 5. septembrī no pulksten 19.00 līdz pusnaktij. Apmeklējums: bezmaksas.

Masku gājiens sāksies Tallinas ielas pagalmā 5. septembrī pulksten 19 un dosies cauri Rīgas centram līdz Āgenskalna tirgum pa ceļam atklājot vairākus mākslas darbus pie Dailes teātra, Spīķeru promenādē, pie Vecā Ziemeļu tilta balsta Daugavas krastmalā un pie Teātra muzeja Āgenskalnā. Gājiena noslēgums – pulksten 22.00 Āgenskalna tirgū. ailes teātris (Brīvības ielā 75)

Festivāla laikā jaunus darbus radījuši mākslinieki Linda Boļšakova kopā ar Alvi Misjunu, Annu Ķirsi un pētnieci Daci Kļaviņu, Valdis Majevskis, Karlīna Simeona Mežecka, Kristians Brekte, Modris Svilāns, Māris Butlers, Ance Vilnīte, Donatas Mockus, Gundega Evelone un Andris Landaus, Andris Maračkovskis, Jānis Noviks, Miķelis Mūrnieks, Viesturs Reinis, Anda Poikāne kopā ar Beati Poikāni un Mariju Luīzu Meļķi. Precīza objektu karte – šeit.

Tēlniecības kvadriennāle Rīga norisināsies 13. reizi. Šogad, ņemot vērā Covid-19 izplatību, festivāla organizatori piedāvās apskatīt mākslas darbus tieši pilsētvidē, kur iespējams efektīvāk ievērot sociālo distancēšanos un drošības pasākumus.

"Baltās nakts" laikā interesentiem būs iespēja apmeklēt nule atklāto laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit" izstādi, kurā 5. septembra pēcpusdienā un vakarā norisināsies īpaša programma. Festivāla izstāde šogad aplūkojama Tērbatas ielā 75.

Festivāla norises vietā paralēli "Survival Kit 11" izstādes apskatei apmeklētājiem tiks piedāvāta arī performanču, meistardarbnīcu un muzikālā programma. "Būt drošībā ir bīstami" aplūko dažādus drošības aspektus, uzdodot jautājumu: cik daudz vardarbības ietver drošības diskurss? Vai iespējams mainīt pieņēmumus par drošības jēdzienu, no jauna mēģinot savienot drošību ar tādām praksēm kā mīlestība, kopība, savstarpējs atbalsts, uzmanība, rūpes vienam par otru un par apkārtējo vidi?

PROGRAMMA:

Pulksten 15.00–2.00 festivāla "Survival Kit 11" izstāde, ekskursijas ar LLMC vēstnešiem reizi stundā (ierobežotam cilvēku skaitam);
Pulksten 15.00–2.00 podkāsts/ekskursija pilsētvidē (katra personīgajā viedierīcē);
Pulksten 15.00–23.00 "Tīrkultūras" audio galerija (www.tirkultura.net);
Pulksten 15.00–16.00 "Pilsētas džungļi" - darbnīca bērniem;
Pulksten 16.00–18.00 "Līdzdalības skola" - darbnīca jauniešiem un pieaugušajiem;
Pulksten 18.00–20.00 Rituālistisks tējas dzeršanas pikniks ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu;
Pulksten 20.30–21.30 Mākslinieces Sarmas Gabrēnas performance;
Pulksten 23.00–2.00 "Tīrkultūras" audio galerija (www.tirkultura.net).

Īpaša iespēja "Baltās nakts" apmeklētājiem būs objekts "Pārrauktie savienojumi", kas ir transformēta šā gada Latvijas paviljona ekspozīcija Venēcijas arhitektūras biennālē. Šogad Covid-19 dēļ biennāle nenotika, bet uz Venēciju tā dosies nākamgad. Objekta autori ir arhitektu birojs "NRJA".

Ekspozīcija vairākos līmeņos pievēršas pandēmijas izraisītajai distancei – starp indivīdiem, mājsaimniecībām, pilsētām un valstīm. Attālināta darba un sociālās distancēšanās apstākļos cilvēki ir spiesti izolēties savos mājokļos, kur ar tehnoloģiju palīdzību pastarpināti tiek veidota saikne ar pārējo pasauli. Fiziskās saiknes ir aizstājuši digitāli signāli. Atrauta no pārējās pilsētas, dzīvojamā vide ir pieredzējusi sociālu, funkcionālu un emocionālu pārblīvēšanos. Lai arī ārkārtas stāvokļa apstākļos mūsu mājokļi ir bijuši izolēti cits no cita kā vientuļas salas, digitālie risinājumi tos ir padarījuši caurredzamus, sapludinot robežas starp privāto un publisko telpu. Tajā pašā laikā pandēmija ir kalpojusi par atgādinājumu vispārzināmai patiesībai – pilsētas nav tikai atsevišķu ēku sakopojums, bet gan savstarpēji savienojumi, kas "Covid-19" vīrusa izplatības rezultātā tika pārrauti.

Instalācija būs apskatāma arī svētdien, 6. septembrī.

Par pilsētnieku iemīļotu tradīciju "Baltās nakts" laikā kļuvušas britu mākslinieka Lūka Džerama instalācijas. Rīgā jau pabijuši viņa Zeme un Mēness, nu pienākusi kārta Marsam. Telpiskā instalācija šogad ir aplūkojama virs pilsētas kanāla starp Nacionālo teātri un Bastejkalnu. Tāpat Rīgā atgriezīsies arī instalācija "Mēness muzejs", kas rotāsies Arkādijas parkā.

Abas instalācijas būs apskatāmas vairākas dienas: no 4. septembra vakara līdz pat 7. septembra plkst. 23.00.

Marss ir jaunākais no britu mākslinieka Lūka Džerama ceļojošajiem mākslas darbiem, kas apvieno NASA Orbiter Marsa izpētes datu satelītuzņēmumus, gaismu un skaņu telpiskā instalācijā.

Marss ir precīzs planētas modelis mērogā 1: 1 000 000 (1 cm atbilst 10 km dabā). Tā diametrs ir 7 metri, tas ir izgaismots no iekšienes, ļauj mums aplūkot Marsu no Visuma prizmas – it kā mēs būtu satelīts, kas palielinājumā un absolūti detalizēti izpēta tā virsmu.

Savukārt "Mēness muzejs/ Museum of the Moon" ir pirmais no trim britu mākslinieka ceļojošajiem mākslas darbiem, kas apvieno NASA Mēness virsmas satelītuzņēmumus, mēnessgaismu un skaņu telpiskā instalācijā. Mēness muzejs ir precīzs Mēness modelis mērogā 1:500 000 (1 cm atbilst 5 km dabā). Tā diametrs arī ir 7 metri, tas ir izgaismots no iekšienes, radot skatītājiem sajūtu, ka Mēness pietuvojies pavisam tuvu zemei, ļaujot izpētīt pat mazākos krāterus.