"Likteņdārzs ir dvēseļu dārzs un mūsu piemiņas vieta te atrodas starp diviem ceļiem – no pagātnes uz nākotni, jo arī mēs esam vidus starp pagātni un nākotni. Bez mums neatcerētos 1918. gadu, bet, ja nebūtu Latvijas proklamētāju, tad arī mums, bijušajiem Augstākās padomes deputātiem, nebūtu mūsu vēsturiskā loma brīvas un neatkarīgas Latvijas veidošanā. Pateicos visiem un ikvienam, kuri palīdzēja tapt šai unikālajai piemiņas vietai Likteņdārzā, kur uz pelēka laukakmens vienmēr būs rakstīts "Mana balss Latvijai"," sacīja Velta Čebotarenoka, biedrības "4. maija Deklarācijas klubs" prezidente, bijusī Augstākās padomes deputāte.
Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, atklājot simbolisko piemiņas vietu, atgādināja, ka Likteņdārzs ir nacionāla piemiņas vieta mūsu tautas likteņgaitām 20. gadsimtā, tāpēc tas ir likumsakarīgi, ka tajā godinām Latvijas valsts dibinātājus un valsts atjaunotājus, jo bez viņiem nebūtu Latvijas valsts.
"Mūsu valsts dibinātāju personības un dzīves stāsti ir tikpat traģiski un cildeni, kā mūsu valsts pirmās simtgades vēsture. 20. gadsimtā esam nežēlīgi svaidīti vēstures un ģeopolitikas satricinājumu viļņos un tomēr daudzi ne tikai izdzīvoja, bet prasmīgi izmantoja katru mazāko iespēju, lai izrautos no šīs citu lemtās bedres. Tā bija ikdienas varonība. Tie ir nepadošanās stāsti, kas atkal un atkal ir jāstāsta, lai tie iedvesmo mūsu bērnus un bērnu bērnus. Mēs neesam bāreņu un sevis žēlotāju tauta! Mēs esam sīksti izdzīvotāji – čakli, strādīgi un gudri! Un par mūsu tautas garīgās būtības saglabāšanu, vislielākā pateicība pienākas mūsu vecākiem un vecvecākiem Sibīrijā, Padomijas Latvijā, Vācijā, ASV, Austrālijā un citur. Viņi sargāja un kopa savos bērnos latvietību. Bez viņiem nebūtu iespējams Atmodas brīnums un mēs neatgūtu mūsu Latviju pēc pusgadsimta nebrīves," sacīja Kalniete.
Godinot 138 Augstākās padomes deputātus, kuri balsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju, Sandra Kalniete aicināja atcerēties arī Latvijas Tautas frontes ieguldījumu. "Vienmēr atcerēsimies, ka aiz katra deputāta stāv 230 tūkstoši Latvijas Tautas Frontes biedru un trīstik liels Tautas frontes atbalstītāju skaits. Viņi visi neatlaidīgi strādāja, lai izdarītu neiespējamo un, neskatoties uz Padomijas vēlēšanu likumu un sveša karaspēka klātbūtni, tiktu ievēlētas divas trešdaļas tādu Augstākās padomes deputātu, kuri apņēmās atjaunot Latvijas neatkarību. Tā bija mūsu tautas varonības stunda. Tā bija cildena atgriešanās brīvībā un Eiropā, kur vienmēr esam piederējuši," sacīja Sandra Kalniete.
Svinīgajā ceremonijā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura uzsvēra, ka jaunā piemiņas vieta ir vislabākais apliecinājums tam, ka Likteņdārzs aug, veidojas, un ir atvērts skaistām idejām."Tā ir vieta, kur pieminēt, godināt un smelties iedvesmu," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja pauda: "Likteņdārzā iemūžināta pateicība cilvēkiem, kuru balsojums izšķīra Latvijas likteni – gan 1918. gadā, gan 1990. gadā. Tagad ar lielāku laika atkāpi vēl labāk saprotam, cik svarīga tolaik bija katra atsevišķā cilvēka izšķiršanās, un jaunā piemiņas vieta Likteņdārzā ir veltīta pašiem svarīgākajiem notikumiem mūsu valsts dzīvē. Šajā piemiņas vietā domās arvien varēsim pateikties tiem cilvēkiem, kuri lēma par labu brīvībai un neatkarībai. Par labu savai tautai. Šī ir vieta, kas vēlreiz palīdz saprast, cik stipri un gudri esam bijuši dažādos laikos."
Līdz ar jaunās piemiņas vietas izveidi Likteņdārzs kļuvis par vienīgo vietu Latvijā, kur vienuviet godināti gan Latvijas Tautas padomes locekļi, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latviju par patstāvīgu, neatkarīgu un demokrātisku republiku, gan Augstākās padomes deputāti, kuri pieņēma Latvijas neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā. Apliecinot mūžīgu pateicību šiem cilvēkiem, viņu vārdi ir iegravēti uz plāksnēm piemiņas vietā. Piemiņas vietas projekta autores ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes dekāne un Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras profesore Daiga Zigmunde un LLU Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras vadītāja, asociētā profesore Natalija Ņitavska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
