Vairākas dienas ar kolēģiem no dažādām radošajām profesijām satraukti ar dziļu neizpratni par iecerētajiem mērķiem apspriežam piedāvāto reformu, kas skar autorus, un turpinam apsvērt savas turpmākās rīcības lai šāda sasteigta reforma neiznīcinātu kultūras nozari. Vēlos paust savu viedokli.
Mēs mīlam šo zemi, vēlamies atbalstīt un piedalīties tās procesos, vēlamies, lai katrs iedzīvotājs ir ne vien paēdis un aprūpēts, bet arī dzīvo bagātīgā plaukstošā kultūrtelpā, ar kuru var lepoties, vēlamies taisnīgi un godīgi maksāt nodokļus kopā ar visiem un atbalstām domu sakārtot nodokļu sistēmu. Taču jaunā nodokļu reforma ir pēc būtības negodīga un netaisnīga, gan liekot maksāt “nodokļus” no neeksistējošiem “ieņēmumiem”, gan arī absolūti neņem vērā mūsu nozares specifiku.
Kā pašnodarbinātais, šajā gadījumā mākslinieks, strādā? Viņš ieiet savā darbnīcā, kuru viņš, iespējams, īrē, viņš ieslēdz gaismu, noliek uz galda nopirkto materiālu un ar instrumentiem, kurus viņš ir nopircis, sāk strādāt. Iespējams, viņš strādā gadu, līdz darbs ir gatavs. Tad viņš zvana galerijai no sava telefona, transportē darbu uz galeriju, par ko viņš arī maksā – tā kā māksliniekam nav darba devēja, kas varētu segt šos izdevumus, tad viņa ieņēmumi nav un nevar būt vienādi ar peļņu kā tas ir darba ņēmējam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
