Foto: Ivo Grudulis
Arvien vairāk aktualizējas jautājums par to, kā nodrošināt sociālās garantijas māksliniekiem, kuri no savas radošās darbības šobrīd neveic sociālās garantijas pilnā apmērā, un tādējādi arī ir sociāli mazaizsargātāki.

Šobrīd notiek diskusijas par to, ka sociālo iemaksu apmēram vajadzētu būt lielākam, lai tādējādi mākslinieki būtu sociāli nodrošinātāki, un tas ir pareizi.

Vienlaikus jāvērš uzmanība uz pāris būtiskiem aspektiem. Es nevaru piekrist idejai, ka būtu nosakāma ikmēneša obligātā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā. Atceroties laikus, kādi bija pirms Covid-19 krīzes, jāatzīst, ka decembra mēnesis muzikantiem faktiski vienmēr ir bijis ražīgs, un tad nav problēmu arī nomaksāt nodokļus. Vienlaikus var sanākt, ka jau nākamajā mēnesī – janvārī – nav vispār neviena pasūtījuma, un tad rodas jautājums – no kādas naudas veikt šīs sociālās iemaksas?! Turklāt vairumam mūziķu ir kāda stabila darbavieta, kurā ir stabili ienākumi, un tādējādi arī sociālās garantijas. Lielākajai daļai cilvēku, kuri rada mūziku, koncertē, tā nav vienīgā nodarbe, ar ko pelnīt iztiku – daudzu no mums paralēli tam strādā, piemēram, kādā no mūzikas skolām par pasniedzējiem. Tas nozīmē, ka ir kāda darbavieta, kurā tiek samaksāti visi nodokļi, tādējādi parūpējoties par sociālo nodrošinājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!