Latvijas Nacionālais arhīvs 1. oktobrī digitālajā krātuvē www.redzidzirdilatviju.lv atvērs publiskai apskatei arhīvā uzkrāto Latvijas kinohroniku kolekciju un rosina oktobrī atzīmēt Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, ieskatoties un ieklausoties Latvijas vēstures liecībās.
Publiski būs aplūkojama visu arhīvā uzkrāto aptuveni 3000 nosaukumu lielā kinohroniku kolekcija, kas veidota laikposmā no 1910. gada līdz 1996. gadam, un ir tematiski bagātākā un visvairāk izmantotā dokumentu kolekcija arhīvā. Vēstot par sava laika aktualitātēm, dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, kinohroniku kolekcija šaurākā nozīmē ļauj iepazīties ar konkrētiem notikumiem, vietām un cilvēkiem, plašākā – apjaust vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gadsimta laikā skārušas Latviju. Žanriski to veido kinožurnāli, hronikas, dokumentāli kinomateriāli, kuru ilgums kopā ir 450 stundas.
Digitālajā krātuvē apskatei pieejami Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu ievērojamāko Latvijas kinohroniku veidotāju Arnolda Cālīša (1883–1972), Jāņa Sīļa (1886–1970), Mārtiņa Lapiņa (1873–1954), Eduarda Krauca (1898–1977) kinodarbi. Ar kinožurnālu "Dienas notikumi" 1921. gadā aizsākas regulāru kinohroniku veidošana, kam seko A. Cālīša iknedēļas kinožurnāls "Latvijas filmu hronika" (1922–1928), bet E. Kraucs 1929. gadā sāk uzņemt kinožurnālus "Pēdējā brīdī" un "Latvija hronika". Iespējams apskatīt 50 dažādus 1920. gadu kinožurnālus, kas saturiski atspoguļo Latvijas valsts pirmās desmitgades sasniegumus, Latvijas Republikas Saeimas atklāšanu, pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, augstāko valsts amatpersonu vizītes, valsts svētkus, armijas parādes, dziesmu svētkus, ievērojamu kultūras un sabiedrisko darbinieku portretējumus u. c. norises.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
