Latvijas Nacionālais arhīvs 1. oktobrī digitālajā krātuvē www.redzidzirdilatviju.lv atvērs publiskai apskatei arhīvā uzkrāto Latvijas kinohroniku kolekciju un rosina oktobrī atzīmēt Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, ieskatoties un ieklausoties Latvijas vēstures liecībās.
Publiski būs aplūkojama visu arhīvā uzkrāto aptuveni 3000 nosaukumu lielā kinohroniku kolekcija, kas veidota laikposmā no 1910. gada līdz 1996. gadam, un ir tematiski bagātākā un visvairāk izmantotā dokumentu kolekcija arhīvā. Vēstot par sava laika aktualitātēm, dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, kinohroniku kolekcija šaurākā nozīmē ļauj iepazīties ar konkrētiem notikumiem, vietām un cilvēkiem, plašākā – apjaust vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gadsimta laikā skārušas Latviju. Žanriski to veido kinožurnāli, hronikas, dokumentāli kinomateriāli, kuru ilgums kopā ir 450 stundas.
Digitālajā krātuvē apskatei pieejami Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu ievērojamāko Latvijas kinohroniku veidotāju Arnolda Cālīša (1883–1972), Jāņa Sīļa (1886–1970), Mārtiņa Lapiņa (1873–1954), Eduarda Krauca (1898–1977) kinodarbi. Ar kinožurnālu "Dienas notikumi" 1921. gadā aizsākas regulāru kinohroniku veidošana, kam seko A. Cālīša iknedēļas kinožurnāls "Latvijas filmu hronika" (1922–1928), bet E. Kraucs 1929. gadā sāk uzņemt kinožurnālus "Pēdējā brīdī" un "Latvija hronika". Iespējams apskatīt 50 dažādus 1920. gadu kinožurnālus, kas saturiski atspoguļo Latvijas valsts pirmās desmitgades sasniegumus, Latvijas Republikas Saeimas atklāšanu, pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, augstāko valsts amatpersonu vizītes, valsts svētkus, armijas parādes, dziesmu svētkus, ievērojamu kultūras un sabiedrisko darbinieku portretējumus u. c. norises.
1930. gadu hroniku galvenais veidotājs Latvijā ir Eduards Kraucs. Jau 1931. gadā iznāca viņa pirmā "Latvijas skaņu hronika", bet laikā no 1934. līdz 1940. gadam Krauca veidotā "Latvijas skaņu hronika" iznāca ik nedēļu. Digitālajā krātuvē ir pieejamas vairāk nekā 200 E. Krauca veidotās "Latvijas skaņu hronikas" un citi viņa filmējumi. Vizuālās liecības vēsta par Latvijas kā neatkarīgas valsts attīstību, tautsaimniecības sasniegumiem, kultūru, sportu. Šī perioda hronikas ietver arī Kārļa Ulmaņa autoritārās valdīšanas periodu.
Hronikas atspoguļo arī Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanu 1940. gadā un padomju laika norises 1940.–1941. gadā. Jāmin hronika "Latvijas Tautas Saeimas vēlēšanas", Pētera Vasaraudža veidotie kinožurnāli "Nedēļas apskats", kā arī kinožurnāls "Padomju Latvija".
Nacistiskās Vācijas okupācijas periodu atspoguļo arhīva fondā esošie kinožurnāli no 1942. līdz 1944. gadam – "Ausland Woche", "Ostland Woche", "Die Deutsche Wochenschau".
Arhīvā glabājas vispilnīgākā padomju varas laikā veidoto kinožurnālu "Padomju Latvija", "Māksla", "Sporta apskats", "Pionieris", "Karavīrs", "Lauku hronika" u. c. kolekcija, kas atspoguļo dzīves norises Latvijā no 1944. līdz 1990. gadam.
Autoru vidū ir tādi režisori kā Nikolajs Karmazinskis, Aleksandrs Jevsikovs, Hermanis Šuļatins, Irina Masa, Aloizs Brenčs, Laimons Gaigals, Laima Žurgina, Biruta Veldre, Aivars Freimanis, Imants Brils, Andris Rozenbergs, Ansis Epners, Arnis Akmeņlauks un daudzi citi, kā arī operatori Vadims Mass, Gunārs Bandēns, Valdis Kroģis, Dmitrijs Verhoustinskis, Uldis Brauns, Gvido Skulte, Oļegs Kotovičs, Kalvis Zalcmanis, Ivars Seleckis, Rūta Urbaste, Juris Podnieks, Jānis Celms un vēl daudzi citi. Vidēji 10 minūšu ilgajos kinožurnālos atklājas dzīves norises, sākot ar svarīgākajiem politiskajiem notikumiem un noslēdzot ar kultūras un sporta aktualitātēm.
Digitālajā krātuvē var apskatīt vairāk nekā 2100 kinožurnālu "Padomju Latvija", kas veidoti padomju periodā no 1944. līdz 1988. gadam.
Atmodas periods dokumentēts jau 1980. gadu beigu kinohronikās.
Latvijas neatkarības atgūšanas periodu un turpmāko attīstību atklāj 1990.–1996. gada kinožurnāli "Latvijas hronika", "Gaismēnas", "Pastarītis", "Māksla" u. c. Tie vēsta par vēsturiskām manifestācijām Daugavmalā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu, 1991. gada janvāra barikādēm, 1991. gada augusta notikumiem. Digitālajā krātuvē iespējams iepazīties ar aptuveni 155 kinožurnāliem, kas radīti no 1990. līdz 1996. gadam. Kinožurnālu veidošanas tradīcija Latvijā diemžēl noslēdzas 1996. gadā.
Digitālajā krātuvē publicētā kinohroniku kolekcija digitalizēta ERAF projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" ietvaros.
Kinohronikas, kuras ir aizsargātas ar autortiesībām, pieejamas apskatei tikai Latvijas teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
