Vāgnera nama atslēgas nodotas Mārim Gailim un Rīgas Vāgnera biedrībai  (67)

Simboliskā atslēgas nodošana notika zāles telpās, kur Rīgas Vāgnera biedrības priekšsēdētājam Mārim Gailim to pasniedza VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Pasākumā klāt bija Valsts prezidents Egils Levits un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Namu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai valsts uzticējusi ar noteikumu, ka tas tiek atjaunots 10 gadu laikā un turpinās būt par publiski pieejamu kultūras telpu – tajā var darboties muzejs, notikt izstādes, koncerti un izrādes. Ja kāds no šiem nosacījumiem minētajā laikā netiek īstenots, ēka atgriezīsies valsts īpašumā. Ēka biedrībai tiek nodota bez atlīdzības.

Projekta patrons Valsts prezidents Egils Levits svinīgajā pasākumā uzsvēra: "Es atbalstu šo nākotnē vērsto Latvijas–Vācijas kopprojektu, jo ēka atspoguļo pēdējo divarpus gadsimtu Latvijas vēsturi. Šis projekts ir ļoti liels pienesums ne tikai mūsu Latvijas kultūras dzīvei, bet arī visas Eiropas, tādēļ esmu gandarīts, ka drīz Vāgnera zāle atgūs savu agrāko spozmi, atkal kļūstot par vienu no redzamākajiem Ziemeļeiropas kultūras norišu centriem, kas atrodas Baltijas jūras krastos. Šis nams būs viens no pievilcības objektiem Rīgai, lai cilvēki brauktu uz šejieni un baudītu kultūras sarīkojumus. Tas būtu viens no magnētiem, jo pilsētas pievilcību rada dažādi elementi, un kultūras piedāvājums ir viens no tiem. Lai veicas projekta īstenošanā!"

Savukārt projekta idejas autors Māris Gailis sacīja: "Atslēgu pasniegšanas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šī unikālā, Vecrīgas sirdī atrodamā ēku ansambļa saglabāšanai. Projekts "Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana – GesamtkunstWerk21" ir veids, kā mēs varam parādīt savu cieņu un atzinību svarīgajai lomai, ko šis nams ieņem mūsu valsts un visas Eiropas kultūrā."

Atgādinām, ka ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaulē slavenais vācu komponists Rihards Vāgners.

Kā vēsta Vāgnera biedrības pārstāvji, šīs Vecrīgas ēkas īpašais arhitektoniskais izpildījums komponistā rosināja interesi par jauna tipa operas namiem – pirmā šāda veida ēka vēlāk parādījās Baireitā. Tās stils kalpojis par pamatu Riharda Vāgnera idejai par dažādu mākslas veidu sapludināšanu vienā kopīgā mākslas darbā jeb "Gesamtkunstwerk". Bijusī Baireitas festivāla vadītāja Eva Vāgnere-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier) un Māris Gailis nolēma apvienot spēkus šajā projektā, un Riharda Vāgnera mazmazmeita piekrita kļūt arī par projekta patronesi.

Projekts "GesamtkunstWerk21" ir iecerēts kā visu mākslas veidu – gan klasiskās, gan laikmetīgās mākslas – inkubators, kas kalpos par vietu, kurā tiek radītas, izstrādātas un realizētas jaunas starpdisciplināras ievirzes idejas. Eva Vāgnere-Paskjē nešaubās, ka projekts būs veiksmīgs: "Rīga ir pilsēta, kurā mans vecvectētiņš kļuva par Eiropas mēroga zvaigzni, atstājot neizdzēšamas pēdas un radot īstu apvērsumu Eiropas mākslā un kultūrā. Projekts ļaus labāk izgaismot viņa darba nozīmīgumu Eiropas mērogā. Atdzīvinot šo īpašo vietu visā tās muzikālajā un vēsturiskajā krāšņumā – atgriežot tai mākslinieciski vienojošo spēku un piešķirot 21. gadsimta vajadzībām atbilstošus vaibstus – mēs veicam ļoti noderīgu darbu. Tas noteikti izdosies!"

Projekta finansēšanas pienākumus ir plānots sadalīt vairāku partneru starpā. Papildus jau piesaistītajiem Latvijas un Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem nākamo nedēļu laikā gaidāms arī Vācijas valdības lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu šim projektam. Projektam ir arī lielas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.

Jau ziņots, ka vēsturiskais Vāgnera namā no 1988. līdz 2006. gadam darbojās Vāgnera vārdā nosaukta koncertzāle, bet sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tā tika apmeklētājiem slēgta. 2006. gadā nams tika pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai uz laiku, kamēr valsts pieņem lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kultūras funkcijas īstenošanai.