Laiks ir tas, kam pakļauti gan cilvēki, gan ēkas. Suverēnas celtnes pastāvēšana cauri laika nogrieznim rāda, cik laikmetīga bijusi arhitektūra un arhitekta domas lidojums.

Raksts publicēts sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Martas Staņas (1913−1972) darbīgais process Latvijas arhitektūrā norisinās laikā, kad valdošie ir t.s. staļinisma arhitektūras klasicizētie ekskursi ar pompozuma piedevu un padomju arhitektūras diktētie vienādojuma principi, kur noteicošais bija tautisks pēc formas, sociālistisks pēc satura. 1945. gadā, beidzot LU Arhitektūras fakultāti, jaunā arhitekte ir pozitīvisma ideju caurstrāvota – tās vēlāk darba gaitās centīsies piezemēt valdošās partokrātijas pārstāvji un dažu kolēģu neētiskā rīcība. Kā viena no sava pasniedzēja Ernesta Štālberga (1883−1958) izcilākajām skolniecēm Marta Staņa līdz ar E. Štālbergu 1950. gadā bija spiesta aiziet no darba LVU Arhitektūras fakultātē par modernās arhitektūras ideju ievazāšanu.

Dailes teātris

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit