Kultūras nozares profesionāļi pauž sašutumu par Reira izteikumiem  (233)

Intervijā Latvijas Radio 5. novembra rītā finanšu ministrs Jānis Reirs stāstīja par valdības plāniem attiecībā uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem. Sarunā Reirs norādīja, ka alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuriem ir zemāka alga par minimālo, sociālajās iemaksās ļaus maksāt tikai 10% no ienākumiem, kā arī minēja, ka esot izdevies panākt vienošanos ar kultūras darbiniekiem.

"Valdībā vērtējot šo situāciju, atzina – ja cilvēks pelna 200 eiro, viņam jābūt sociālo dienestu redzeslokā. Varbūt ir nepieciešama palīdzība, sociālā korekcija, ārstēšanās no atkarībām kādām, ja cilvēks nevar dabūt darbu, lai būtu vismaz minimālajā līmenī atalgojums," sarunā piebilda Reirs. Ministrs, cita starpā, piebilda, ka Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā vakances, kur vismaz trešdaļai algas līmenis ir virs 1000 eiro.

Reaģējot uz šādiem ministra izteikumiem, savu sašutumu un neizpratni pauž kultūras darbinieki, kuri uzskata, ka ministrs noniecina viņu darbu Latvijas kultūras jomā un kultūras prestiža celšanā, dēvējot viņus par nabadzīgiem, ar atkarībām sirgstošiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama ārstēšanās un "sociālās korekcijas".

Fotogrāfs Arnis Balčus par Reira teikto ironizē: "Mākslinieki, fotogrāfi, režisori, tekstu autori, kultūras notikumu menedžeri, kuratori un pārējie liekēži bez stabiliem ienākumiem - Reirs & co palīdzēs jums izārstēties no "atkarības" - jūsu neregulāri mazapmaksātās profesijas! PALDIES!"

Kultūras projektu menedžere Ieva Niedre komentē Reira izteikumu, norādot uz kultūras nozīmi valsts un tautas attīstībā: "Atcerieties, kungi, bez kultūras šai valstiņai nav jēgas, pat, ja jūs skatāties absolūti ciniski un pragmatiski uz mums kā uz "liekēžu baru", kurš nevar sapelnīt katru mēnesi tik, cik Reira kunga prāt "normālam cilvēkam" ir jāsapelna, atcerieties, naftu vēl neviens pie mums nav atradis, neesmu dzirdējusi arī par slavenajām Lodes dimantu raktuvēm. Kultūra reāli ir jūsu un mūsu eksporta prece un vienīgais, kādēļ vispār cilvēkiem ir nepieciešams kaut ko stumt kuņģī, lai pavilktu savu eksistenci uz priekšu."

Tikmēr literāts un sabiedriskais aktīvists Dainis Deigelis atzīmē, ka Reira teiktais ir "spļāviens sejā jaunajām māmiņam, kas strādā uz puslodzi, radošajiem, NVO darbiniekiem," un piebilst, ka pats Lukašenko priecātos par šādu finanšu ministru.

Jau ziņots, ka pamatīgu sašutumu un iebildumus radošo profesionāļu vidē sacēluši Finanšu ministrijas grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz mainīt autoratlīdzību saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmu.

No 2021. gada 1. jūlija autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vienu no trim nodokļu nomaksas veidiem: proti, izmantot pašnodarbināto personu nodokļu nomaksas režīmu vai izmantot darba ņēmēju vispārējo nodokļu nomaksas režīmu, vai izmantot jaunu modeli, kas paredzēts autoratlīdzības saņēmējam, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam.

Jaunais modelis paredz, ka autoratlīdzības izmaksātājs pirms autoratlīdzības izmaksas veiks 25% nodokļa nomaksu no autoratlīdzības apgrozījuma līdz 25 000 eiro gadā. Savukārt, ja apgrozījums pārsniegs 25 000 eiro, tiks piemērota 40% nodokļa likme. Likuma grozījumi arī paredz, ka 80% no nodokļa tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet 20% tiks novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Savukārt no 2022. gada janvāra nodokļa nomaksai tiks izmantots saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, līdz ar to autoru nodokļu nomaksa tiks veikta līdzīgā kārtībā kā mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, piemērojot autoratlīdzību saņēmējiem no 2021. gada 1. jūlija ieviestās likmes un apgrozījuma apmēru.