Grāmattirgotāji iebilst pret priekšlikumu brīvdienās ļaut darboties tikai pārtikas veikaliem un aptiekām  (10)

Kā informēja organizācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Beļinkaja, šos iebildumus asociācija lūdz ņemt vērā, kad attiecīgie Veselības ministrijas (VM) un Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi Covid-19 izplatības ierobežošanai tiks izskatīti Ministru kabineta sēdē.

Kā skaidroja Beļinkaja, šādi priekšlikumi tika iesniegti vērtēšanai un atsauksmju sniegšanai, un asociācija pauž pārliecību, ka tiem pietrūkst argumentēta pamatojuma, tie nav samērīgi un ir diskriminējoši.

Beļinkaja norāda, ka nav saprotams kā, ierobežojot pulcēšanās vietu skaitu un izvēli, var samazināt pircēju koncentrāciju un inficēšanās riskus. Ja tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt pulcēšanās ierobežojumu nosacījumus, tas ir, publiski pieejamā tirdzniecības vietā paredzot katram pircējam desmit kvadrātmetru platību, tad, ievērojot konkurences ierobežošanas aizlieguma principu, kā arī vienlīdzības un samērīguma principus, tā darbību nedrīkstētu ierobežot, uzskata asociācijas vadītāja.

Pēc Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas paustā, ierobežojot tirdzniecību, atļaujot darboties svētku dienās un brīvdienās tikai pārtikas veikaliem un aptiekām, tajā skaitā arī veterinārajām aptiekām, optikas, dzīvnieku barības un higiēnas un saimniecības preču veikaliem, ko var nosacīti definēt kā pirmās nepieciešamības preces, nevar saprast būvniecības preču veikalu darbības atļaušanu, ko nevar pieskatīt pie pirmās nepieciešamības preču grupas.

"Lielie būvniecības preču tirgotāji Latvijā savās tirdzniecības vietās piedāvā aizvien plašāku un integrētāku preču sortimentu, kas šajā gadījumā dod papildus preču apgrozījuma pieaugumu pircēju plūsmas piespiedu pārorientācijas dēļ," skaidroja Beļinkaja, akcentējot, ka, ieviešot minētos ierobežojumus, to var uzskatīt par prettiesisku atsevišķas nozares tirdzniecības pārstāvjiem labvēlīgāku nosacījumu un priekšrocību radīšanu tirgū.

Tāpat Latvijas Grāmattirgotāju asociācija uzsver, ka nav saprotama definīcija "pārtikas veikali", jo, saskaņā ar Komercīpašumu vienoto klasifikāciju par pārtikas veikalu sauc tirdzniecības vietu ar platību līdz 400 kvadrātmetri, kurā pārtika un ikdienas preces aizņem ne mazāk kā 90% no tirdzniecības platības.

Beļinkaja norādīja, ka, ja šajā dokumentā pie pārtikas veikaliem ir pieskaitāmi pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības ķēžu veikali ar plaši integrētu sortimentu, tādi kā "Rimi" un "Maxima" un citi, tad tieši tie būs ieguvēji lielākas pircēju plūsmas intensitātes dēļ. Taču negodīgas konkurences rezultātā ievērojamus zaudējumus un bankrota draudus piedzīvos vietējā kapitāla tirdzniecības uzņēmumi ar šaurāku specializāciju, uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Pēc asociācijas vēstītā, atļaujot darboties svētku dienās un brīvdienās tikai pārtikas veikaliem un aptiekām, arī veterinārām aptiekām, optikas, dzīvnieku barības un higiēnas un saimniecības preču veikaliem, pircēju plūsma multifunkcionālu preču tirdzniecības lielveikalos palielināsies, veicinot drūzmēšanos, tādējādi palielinot inficēšanas riskus, nevis samazinot tos. Turklāt Beļinkaja uzsvēra, ka aizliegums svētku dienās un brīvdienās darboties tirdzniecības vietām, kas nav pārtikas veikali un aptiekas, nepārprotami ir nepamatots, nesamērīgs un diskriminējošs.

Latvijas grāmattirgotāju asociācijas paziņojums adresēts Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV) un veselības ministrei Ilzei Vinķelei (AP).

Kā vēstīts, valdība 27.oktobrī pieņēma Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā, kas paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. 27.oktobrī premjers Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka esam trešajā riska kategorijā.

Nonākot ceturtajā riska kategorijā, kas plānā ir augstākā, citastarp rekomendēts noteikt, ka darbojas tikai pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas. Plānā gan nav norādes uz darba dienām vai brīvdienām.

Plānā arī akcentēts, ka katrai riska pakāpei rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.