Žagars: Labāk pieņemt lēmumu par ārkārtējo situāciju, nevis pakāpeniski kaut ko mainīt  (3)

Viņaprāt, šāds lēmums ieviestu lielāku skaidrību par to, kā sabiedrībai kopumā un arī teātrim vajadzētu strādāt tālāk. Tāpat tas būtu godīgi pret teātra apmeklētājiem, jo viņi varētu saņemt naudu atpakaļ par biļetēm. "Piemēram, pēdējās divas nedēļas dramatiski kritās publikas apmeklējums. Vismaz 40% skatītāju izrādes neapmeklēja un zaudēja naudu par iegādātām biļetēm," piebilda Žagars.

Taču kopumā teātra darbību pandēmijas laikā Žagars raksturoja kā labu, jo tas visu laiku ir strādājis, mēģinājumi notika un izrādes tika izrādītas, lai gan līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu daudz kas mainīties un teātra darbībā tas varētu ieviest nelielas korekcijas.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šodien plāno lemt par ārkārtējās situācijas atkārtotu izsludināšanu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Valdības un Krīzes vadības padomes attālinātā kopsēde būs slēgta un tā sāksies pulksten 10.

Sēdes dienaskārtība paredz, ka ministri uzklausīs informāciju par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi. Tāpat tiks uzklausīts ziņojums par Slimību profilakses un kontroles centra kapacitāti.

Dienaskārtībā arī iekļauts rīkojuma projekts "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Tāpat kopsēdes dienaskārtībā iekļauts Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par priekšlikumiem atbalsta pasākumiem Covid-19 radīto seku novēršanai. FM iepriekš atzina, ka gadījuma, ja atkārtoti tiktu izsludināta ārkārtējā situācija, varētu atjaunot dīkstāves pabalstu izmaksu un subsidēt darba vietas.

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka gadījumā, ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī. Pēc Kariņa teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.

Tiesa, koalīcijas partneru vidū nav vienprātības par ārkārtējās situācijas izsludināšanas nepieciešamību. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) izteicies, ka priekšlikums izsludināt ārkārtējo situāciju ir pārmērīgs. Viņaprāt, varētu pietikt ar jau ieviesto drošības pasākumu uzraudzību, kontroli un skaidrošanu, gan pieļaujot arī atsevišķu papildu ierobežojumu ieviešanu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdība, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Tāpat aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Starp priekšlikumiem ir arī ierosinājums ierobežot pulcēšanos privātos pasākumos, pieļaujot kopā atrasties ne vairāk kā desmit cilvēkiem un ne vairāk kā divām mājsaimniecībām vienlaicīgi. Izņēmums būtu bēres.

Eksperti arī iesaka ierobežot sapulču, gājienu un piketu norisi ārtelpās, atļaujot vienlaicīgi pulcēties ne vairāk kā 50 cilvēkiem. Līdzīgs regulējums jau bija ārkārtējās situācijas laikā pavasarī.