Podkāsta "Dzirdi kultūru" ceturtā saruna ir veltīta konceptuālajai dzejai, kas pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par droši vien pamanāmāko un neparastāko strāvojumu latviešu literatūrā. Tas ir literatūras virziens/kustība, kas nekautrējas sevi skaļi manifestēt, jau vairākus gadus pastāv arī autoru grupa – “Preiļu konceptuālisti”, kurā ietilpst vairāki pazīstami un augsti novērtēti latviešu dzejnieki. Tā ir dzeja, kas no pirmā acu uzmetiena nekādi neatgādina dzeju – dažādi saraksti, internetā atrasti teksti, pat bērnišķīgi programmā “Paint” radīti zīmējumi. Sarunā piedalās dzejnieks un literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Kārlis Vērdiņš un dzejniece un literatūrzinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja Anna Auziņa. Abi dzejnieki ir Preiļu konceptuālistu grupas dalībnieki.
"Delfi" podkāstu "Dzirdi kultūru" vari klausīties arī "Podkāsti.lv", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts". "Delfi kultūra" piedāvā vizuālo un audio materiālu izlasi, kas papildina podkāstā runāto.
Konceptuālās dzejas pirmsākumi 20. gadsimtā
Pēc 2. Pasaules kara vācvalodīgajā Eiropas daļā attīstās konkrētā dzeja, kurā uzsvērta teksta vizualitāte (Ernsts Jandls, Eižens Gomringers u. c.), franču OULIPO grupējuma autori (Italo Kalvīno, Remons Keno, Žoržs Pereks) eksperimentēja ar dažādām tekstu formām. Ekstrēmākie viņu darbības piemēri ir Remona Keno hipertekstuālais dzejas krājums "Simts tūkstoši miljardu dzejoļu" (1961) un Žorža Pereka romāns "Izzušana" (1969), kurā nav izmantots neviens vārds, kas satur patskani "e".
Krievu konceptuālistu savdabīgais piegājiens
Ļevs Rubinšteins 2013. gadā ar lasījumu ir uzstājies arī Rīgā. Ļeva Rubinšteina dzeju latviski atdzejojis Kārlis Vērdiņš, bet Dmitriju Prigovu tulkojis Ilmārs Šlāpins.
Kenets Goldsmits – amerikāņu konceptuālās dzejas zvaigzne
Viens no kanoniskajiem konceptuālās dzejas paraugiem ir Keneta Goldsmita grāmata "Diena" (2003), kurā viņš pārrakstījis visu 2000. gada 1. septembra laikraksta "New York Times" numura tekstu un izveidojis no tā 836 lappuses biezu krājumu. Papildus savu grāmatu veidošanai Goldsmits arī pasniedz "neradošo rakstīšanu", kā arī rada konceptuālās mākslas objektus.
Preiļu konceptuālisti un Einārs Pelšs
Nozīmīgākais Preiļu konceptuālistu grupas dalībnieks un konceptuālās dzejas pārstāvis latviešu literatūrā ir dzejnieks Einārs Pelšs. Pēc debijas 1987. gadā ar krājumu "Maija" viņš uz ilgu laiku pārtrauca literāro darbību, atgriežoties ar diviem krājumiem "S" un "In visi ble" 2012. gadā. Tam sekoja atzītas konceptuālās dzejas grāmatas "Mīļākais tētis pasaulē" (2016) un "Condom" (2017, ar pseidonīmu Demon), kā arī viņa pagaidām radikālākā grāmata "Rembo 2016", par kuru autors saņēma Dzintara Soduma prēmiju.
Pelšs arvien meklē jaunas radikālas izpausmes dzejā. No pēdējā laika dzejnieka projektiem jāatzīmē īpašas spēļu kārtis, ko viņš radījis sadarbībā ar izdevēju Valteru Dakšu. Autors savus jaunākos darbus regulāri publicē sociālajā tīklā "Facebook".
Ieskats Kārļa Vērdiņa un Annas Auziņas konceptuālajā dzejā
Kārļa Vērdiņa konceptuālie dzejoļi publicēti periodikā, oktobra beigās apgādā "Neputns" iznāca krājums "Gatavā dzeja", kurā autors apkopojis tikai konceptuālās dzejas paraugus.
Anna Auziņa ar savu Ļeva Rubinšteina dzejas iedvesmoto poēmu "Identitāte" savulaik piedalījās žurnāla "Latvju Teksti" poēmu konkursā, saņemot 2. vietu. Krājumā "Annas pūra govs" (2017) papildus tradicionāliem dzejoļiem tika publicēti arī "Identitāte" un kalendāra stilā veidotais grafiskās dzejas darbs "Apziņa".