Izdevniecība "Musica Baltica" laidusi klajā Baumaņu Kārļa (1835–1905) un Krogzemju Mikus (pseid. Auseklis, 1850–1879) krājumu "Dziesmu vītols. To bija iecerēts publicēt jau 1879. gadā, bet nav atrastas dokumentāras ziņas par neizdošanas iemesliem.
Kā raksta izdevēji, Mūsdienu izdevums, ko sastādījis diriģents, skolotājs un latviešu mūzikas entuziasts Jānis Erenštreits, ir unikāla liecība par Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa un viņa laikabiedru daiļradi. Izdevuma pamatā ir manuskripts, kas pieejams Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tajā saglabāta literārā teksta oriģinālrakstība. Krājumā iekļauti kanoni, trīsbalsīgas dziesmas, četrbalsīgas dziesmas viendabīgām un jauktām balsīm. Tās ir Baumaņu Kārļa un citu komponistu oriģināldziesmas, kā arī latviešu tautasdziesmu apdares.
"Pēc skopajām ziņām manuskripta notīs bieži nav skaidrs, vai teksta (arī mūzikas) autors kanoniem ir Baumaņu Kārlis, vai arī tie ir ņemti no gataviem krājumiem un tulkoti. Tad, izmantojot Baumaņu Kārļa un Ausekļa formulējumu "Dziesmu vītola" ievadā, jāsaka – daudzi (autori) ir nezināmi un neuzietami. Tāda pati neskaidrība reizēm ir arī pārējās krājuma daļās," saka krājuma literārā konsultante, filoloģe Velga Kince.
Savukārt Jānis Erenštreits uzsver: "Domājams, ka plašais kanonu klāsts, nedzirdētās latviešu tautasdziesmu apdares un skaņās liktā Ausekļa dzeja kļūs par galveno ierosmi diriģentiem, mūzikas skolotājiem un viņu audzēkņiem, kā arī koristiem atvērt jauno krājumu "Dziesmu vītols"".
Par to, ka Baumaņu Kārļa devums ir aktuāls arī mūsdienās, liecina arī tas, ka jaunākās paaudzes diriģents Kaspars Ādamsons kopā ar kolēģiem Lauru Štomu, Artūru Oskaru Mitrevicu un jaukto kori Sõla plāno ieskaņot albumu, kurā būs iekļauta neliela, tomēr nozīmīga daļa no krājumā "Dziesmu vītolā" publicētajām dziesmām.