Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs joprojām ceļ trauksmi par savu nākotni

“Rūpīgi izlasot visus dokumentus, mēs pievērsām uzmanību dažiem jaunievedumiem, kuri nebija iepriekšējos līgumos,” norāda biedrības “Šamir” valdes loceklis, rabīns Menahems Barkahāns. “Mūsuprāt līgums šādā redakcijā apdraud muzeja nākotni. Nepatīkami ir arī tas, ka šī līguma projekts mums tika atsūtīts tikai 19. novembrī, savukārt iepriekšējā līguma termiņš beidzas jau 23. novembrī, tā neatstājot laiku abpusējai un nopietnai līguma projekta apspriešanai.”

Biedrība “Šamir” norāda uz trim punktiem, kuri nopietni apdraud Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja nākotni. “Mēs uzskatām, ka Rīgas Domes Īpašuma departaments apzināti ir maldinājis valsts vadību un Rīgas domes deputātus, skaidrojot, ka līguma projekts tā jaunajā redakcijā ir labākā iespējamā versija,” saka rabīns Barkahāns.

Pirmkārt, jaunajā līguma projektā ir teikts, ka pašvaldība bez lietotāja piekrišanas īpašumam var uzlikt slogu. “Mūsu juristi domā, ka, visticamāk, tas jāsaprot kā ceļa servitūta cauri muzeja teritorijai. Tā ir 4,5 metrus plata josla, kas atrodas vietā, kur ir memoriāla siena ar upuru vārdiem. Vēršam uzmanību, ka mūsu kaimiņi to vēlas jau labu laiku; patlaban šī lieta tiek izskatīta tiesā, jo mēs nepiekritām viņu prasībai. Mūsu juristi uzskata, ka kaimiņu prasība ir slikti pamatota, tāpēc cerības mūs uzvarēt tiesas ceļā viņiem ir nelielas. Ņemot to vērā, mums šķiet, ka šis jauninājums līgumā neparādījās nejauši,” uzsver biedrības valdes loceklis Menahems Barkahāns.

Otrkārt, jaunajā līguma projektā ir noteikts, ka līgums zaudē spēku, ja pašvaldība šo īpašumu nolemj pārdot. Biedrība “Šamir” uzskata, ka šis punkts pēc būtības ir pretrunā ar ziņu, kas tika komunicēta medijos - par Rīgas domes deputātu atbalstu Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbības turpināšanai vēl 10 gadus.

Treškārt, līguma projekta jaunajā redakcijā ir teikts, ka līgums zaudē spēku gadījumā, ja šis īpašums būs vajadzīgs pašvaldībai. “Tas nozīmē, ka jebkurā mirklī līgums var tikt lauzts, ja pašvaldība nolems to pārdot vai arī nolems atsavināt īpašumu,” saka Menahems Barkahāns, “Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs tiek mērķtiecīgi attīstīts, lai tas kļūtu par valsts mēroga projektu. Nevar tikt pieļauta iespēja, ka muzejs tiktu slēgts, ja pēkšņi Rīgas dome nolemtu teritoriju un ēkas pārdot vai vienkārši atsavināt, neraugoties uz to, ka uz 10 gadiem ir noslēgts jauns bezatlīdzības lietošanas līgums. Tāpēc mēs nevaram sniegt rakstisku piekrišanu šim līguma projektam.”

Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja par Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja satraukumu par muzeja nākotni, kad šī gada 22. oktobrī beidzās īres līgums ar Rīgas domi. Savukārt 12. novembrī Rīgas domes sēdē deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu atkārtoti nodot bezatlīdzības lietošanā pašvaldības īpašumu teritorijā starp Maskavas, Turgeņeva un Ģenerāļa Radziņa krastmalu sabiedriskā labuma organizācijai.

Šobrīd Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs ir ieguvis starptautisku atpazīstamību, tā organizētajās konferencēs ir piedalījušies atzīti eksperti un dalībnieki no visiem kontinentiem. Muzeja teritorijā darbojas deviņas pastāvīgās ekspozīcijas, to ir apmeklējuši vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku no visas pasaules, atzīmē muzeja pārstāve.

Savas pastāvēšanas laikā muzejs ir sarīkojis vairāk nekā 30 izglītojošas izstādes, sešas starptautiskās konferences, publicējis 47 grāmatas septiņās valodās, izveidojis deviņas pastāvīgās ekspozīcijas, kā arī izstrādājis rekonstrukcijas projektu muzeja turpmākajai attīstībai. Šo projektu augsti ir novērtējuši vairāki eksperti, piemēram, LZA līdzšinējais prezidents profesors Ojārs Spārītis un ASV Holokausta muzeja (USHMM) vadošais speciālists profesors Maikls Berenbaums.

"Muzeja izveidošana ir ilglaicīgs un grūts darbs, ko ir viegli izpostīt. "Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs" ir devis un turpina dot lielu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, stāstot par Latvijas ebreju likteni, par holokaustu, par sabiedrības aktīvas līdzdalības nenovērtējamo nozīmi. Muzeja pārcelšana uz citu vietu biedrībai "Šamir" būs nepanesams slogs – tas faktiski nozīmēs visu līdzšinējo pūliņu un ieguldījuma iznīcināšanu," uzsver rabīns dr. Menahems Barkhans, biedrības "Šamir" priekšsēdētājs.