Dzirdi kultūru. Vai Latvija ir animācijas lielvalsts?  (9)

Podkāsta "Dzirdi kultūru" septītā saruna iesākas ar provokatīvu jautājumu: "Vai Latvija ir animācijas lielvalsts?" No vienas puses, Latvijā nav lielu animācijas filmu studiju un mēs pat sapņos nevaram sacensties ar tādiem gigantiem kā “Pixar”, bet, no otras puses, tieši mūsu animācijas darbi arvien gūst atzinību ārpus Latvijas dažādos festivālos. Šovasar prestižā Ansī festivāla balvu saņēma Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filma “Mans mīļākais karš”, pagājušogad – Ginta Zilbaloža unikālais darbs “Projām”. Pirms dažiem gadiem Signes Baumanes filma “Akmeņi manās kabatās” pat tika virzīta “Oskara” balvai par labāko ārzemju filmu. Vai varam runāt par tendenci, vai arī šie tomēr ir tikai izņēmumi? Kāda ir patiesā situācija Latvijas animācijas pasaulē? Sarunā piedalās Anna Zača, īsformāta un animācijas filmu kuratore un animācijas analīzes pasniedzēja, Latvijas animācijas asociācijas vadītāja, īsfilmu kuratore Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, Eiropas Animācijas balvas valdes biedre, un Ieva Viese-Vigula – animācijas pētniece, kritiķe un rakstniece, darbojas Latvijas Animācijas asociācijā, ir kino kritiķu federācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas biedre, pēdējo divu gadu laikā darbojusies Lielā Kristapa un Nacionālā Kino centra ekspertu komisijās. Abām dalībniecēm ir arī praktiska pieredze animācijas veidošanā.