Pēc viņa klāstītā, jau patlaban ir skaidrs, ka līdz gada beigām izrādes vairs nevarēs notikt un biļešu tirdzniecība, kura tāpat jau bija apsīkusi, arī nenotiks. Voldiņš atzīmēja, ja gadā LNOB pašu ieņēmumos gūst apmēram 3,7 miljonus eiro, šogad tie būs 1,4 miljoni eiro.
LNOB valdes loceklis atzīmēja, ka pirmās ārkārtējās situācijas laikā radīto iztrūkumu ir izdevies daļēji izlīdzināt tikai Kultūras ministrijas (KM) pirmajam atbalstam vasarā, kā arī veiktajiem taupības pasākumiem. Viņš norādīja, ka šobrīd – otrreizējās ārkārtējās situācijas laikā no 9. novembra LNOB ir jāatceļ 44 pasākumi, uz kuriem bija iegādātas biļetes par 223 196 eiro.
"Mēs esam pateicīgi Kultūras ministrijai (KM) par atbalstu arī šīs otrreizējās ārkārtējās situācijas laikā un piedalīsimies atbalsta programmā. Skatītājiem biļešu naudas atmaksa jau ir sākusies un decembrī to plānots pabeigt," pauda Voldiņš.
Pēc LNOB valsts priekšsēdētāja paustā, īpaši sāpīgi ir tas, ka šajā periodā bija plānotas divas pirmizrādes – opera "Simons Bokanegra" un balets "Divi metri", kā arī divi koncerti ar Elīnas Garančas un Gintera Groisbeka uzstāšanos. Voldiņš skaidroja, ka gaidīti bija arī katri gada nogales īpašie pasākumi – balets "Riekstkodis" un Gadumijas koncerti. Plānots, ka "Riekstkodi" un Gadumijas koncertu un opereti "Sikspārnis" LNOB piedāvās skatītājiem iegādāties tiešsaistē.
Šonedēļ valdība lēma, ka daļu no šogad neizlietotajiem Covid-19 izplatības seku novēršanai un pārvarēšanai atvēlētajiem līdzekļiem KM novirzīs LNOB, veicot uzlabojumus operas namā. Ieguldījumi tiks veikti LNOB ēkas ugunsdrošības sistēmu izbūvē.
Jau 2017. gada martā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brīdinājumā tika norādīts, ka būves automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma nepilda savas funkcijas un toreiz noteikts termiņš trūkumu novēršanai.
Voldiņš skaidroja, ka minētos darbus bija plānots veikt daļēji no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem, daļēji no LNOB pašu līdzekļiem.
"Diemžēl, kā jau maija sākumā paudām – pašu līdzekļu ieguldīšana šogad ir izrādījusies ļoti ierobežota, faktiski no pašu ieņēmumiem šogad tika finansēti tikai pilnīgi neatliekami pirmsavārijas stāvokļa novēršanas darbi. Līdz ar to - vērsāmies KM ar priekšlikumu pārplānot valsts budžeta līdzekļus, lai tos varētu ieguldīt arī jau izstrādāto projektu īstenošanā, kas arī tika atbalstīts," sacīja Voldiņš.
LNOB valdes loceklis sacīja, ka šogad jau ir uzsākti un arī plānots pabeigt visa ēkas apjoma konstrukciju, ēkas kopējā elektrotīkla un iekārtu zibensaizsardzības izbūvi par kopējo līguma summu 19 160 eiro apmērā. Tāpat paredzēta ugunsdzēsības un ūdensvada posmu nomaiņa iekšējos inženierkomunikāciju tīklos par kopējo līguma summa 21 401 eiro apmērā.
Voldiņš atzīmēja, ka no šogad plānotajiem darbiem tiks pabeigta zibensnovadītāja sistēmas izbūve, kā arī pirmie darbi ugunsdrošības automātiskās sistēmās izbūvē.
Pēc Voldiņa paustā, nākošajā gadā tiks turpināti ar ugunsdzēsības sistēmas sakārtošanu saistītie sūkņu vadības automātiskas un ugunsdrošības automātiskās sistēmas izbūves darbi. Viņš skaidroja, ka Ministru kabineta piešķirtais finansējums sedz daļējas sistēmas izbūves izmaksas.
"Reaģējot uz kopējo finansiālo situāciju, esam sadalījuši kopējā projekta īstenošanu divās kārtās – Vēsturiskais un Jaunais korpuss –, katru kārtu vēl sadalot arī vairākos darbu posmos," sacīja LNOB valdes loceklis.
Viņš norādīja, ka sistēmas izbūve tiks uzsākta ar Latvijas Nacionālās operas vēsturisko korpusu un piešķirtais finansējums ļaus īstenot šīs kārtas 1. posmu – automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas izbūvi. Savukārt 2. posmu, kas saistīts ar izziņošanas sistēmu un 3. posmu, kas saistīts ar ugunsdzēsības sūkņu vadības sistēmu tiks īstenota pakāpeniski, atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
