Noskaidroti Autortiesību bezgalības balvas 2020 laureāti  (2)

Kopš 1999. gada AKKA/LAA apkopo ziņas par iepriekšējā gadā visdaudzveidīgāk izmantotajiem darbiem, par ko autoriem iekasēta atlīdzība. Tagad to ļauj darīt vienotās informācijas sistēma AVIS, nav ne žūrijas, ne citu lēmēju.

Autortiesību bezgalības balva (ABB) kalpo kā atgādinājums par ceļiem, kādos pasaulē laists darbs spēj aiziet, pat ja sākotnēji autors tādus nav pat iedomājies. Dzejolis iekrīt dziesmā, kas tāpat kā glezna vai fotogrāfija var iekļūt filmā vai videoklipā, stāsts var pārtapt lugā, scenārijā vai rokoperā, glezna vai tās fragments piepeši kļūst vajadzīgs muzejam vai reklāmistiem, darbs var ieslīgt aizmirstībā uz gadu gadiem un tad atkal atdzimt iepriekš neparedzētā veidolā.

Kā uzsver Kolmane, biedrība AKKA/LAA ir starpnieks – no vienas puses, ir autori, kas tai uzticējuši pārstāvēt savas tiesības, un, no otras puses, tie, kas autoru darbus vēlas izmantot un par izmantojumu saņēmuši atļauju – licenci.

Daudzveidīgs izmantojums nenozīmē, ka darbs autoram bijis ienesīgs naudas izteiksmē. Turklāt jāņem vērā, ka AVIS uzrāda darījumus caur licenci, t.i., visus gadījumus, kad autoru darbu izmantotāji atļaujas par autordarbu izmantojumu kārtojuši caur biedrību AKKA/LAA.

AKKA/LAA pārstāv visas radošās nozares – mūzikas, filmu, stāstu, lugu, vizuālo darbu un deju autorus.

Balva piešķirta:

rakstniecei un dramaturģei Rasai Bugavičutei-Pēcei – par darbu "Puika, kurš redzēja tumsā". Tas izdots grāmatā 2019.gadā ("Latvijas Mediji"); kā luga, ko autore uzrakstījusi pēc savas grāmatas, pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī 2019. gada 4.decembrī, darba fragmenti iekļauti Latviešu valodas aģentūras izveidotajā mācību līdzeklī – Māris Bušmanis, Inga Mudele, "Pašvadītu mācīšanos veicinoši teksti un uzdevumi literatūrā", kas izvietots www.valoda.lv;

rakstniekam un dramaturgam Mārim Bērziņam – par krājumu "Gūtenmorgens", kas ilgstoši un plaši tiek izmantots dažādos veidos, sākotnējiem tekstiem papildinoties ar arvien jauniem stāstiem par Gūtenmorgenu. Pirmoreiz tas izskanējis 2006. gada "Prozas lasījumos", kopš 2007. gada vairākkārt izdots – "Gūtenmorgens" ("Karogs", 2007), "Gūtenmorgens, mazliet pakuplināts krājums" ("Mansards", 2009), "Gūtenmorgens. Otrreiz" un "Gūtenmorgens (pirm'reiz)" (abi – apgādā "Dienas Grāmata", 2017), bijušas arī publikācijas periodikā. Izdots kā klausāmgrāmata ("Apostrofs", 2013), pieejams e-grāmatā. Izmantojot stāstu "Gūtenmorgens un laika mašīna", 2009.gadā uzņemta īsfilma ar tādu pašu nosaukumu (rež. Elīna Ļihačeva, Laikmetīgās mākslas centrs). Uzņemta arī filma "Gūtenmorgens un Jāņi" (rež. Elīna Eihmane, "Mistrus Media", 2013), Gūtenmorgena tēls darbojas filmā "Gūtenmorgens un Vienciems" (rež. Linda Olte, LTV, 2016). Sabiles KN amatierteātris 2017.gadā iestudējis teātra izrādi "Gūtenmorgens un Ķērpīši". Latvijas Nacionālais teātris krājumu "Gūtenmorgens. Otrreiz" ierakstījis audiogrāmatā un ievietojis interneta vietnēs "Youtube" un "Soundcloud".

rakstniecei un dramaturģei Leldei Stumbrei – par lugu "Burvīgie blēži". Lugas iestudējums kopš 2014.gada teātra kluba "Austrumu robeža" repertuārā (iestudēta kā režisora Kārļa Anitena diplomdarbs), tā ir arī Latvijas amatierteātru aktīvajā repertuārā – Matīšu amatierteātrī, Siguldas tautas teātrī, Baldones amatierteātrī, Litenes TN amatierteātrī, Ozolnieku Tautas nama Jauniešu teātra studijā, Lauberes, Vārves, Matkules amatierteātros, arī Stokholmas Latviešu amatierteātrī u.c. Lugas teksts pieejams interneta vietnē šeit; https://stumbrelugas.wordpress.com/lielas-lugas/;

māksliniekam Ritumam Ivanovam – par "Jāņa Zuzāna portreta", "Novaka Džokoviča portreta" un gleznas ''Pēc Vermēra" publicēšanu preses izdevumos un LNMM mākslasdarbu katalogā; par "Tautas padomes prezidenta, Satversmes sapulces prezidenta, Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes portreta" publicēšanu LNMM mākslasdarbu katalogā un reproducēšanu LR Saeimas izdotajos izdevumos; par darbu demonstrēšanu televīzijā, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā, arī par tālākpārdošanu Zviedrijā;

fotogrāfei Agnesei Zeltiņai – par fotogrāfijām no operas iestudējumiem "Makbets", "Iemūrētie", "Karmena", "Tanheizers", "Turaidas Roze", "Izvirtības hronika", "Fausts" un "Klīstošais holandietis", kas publicētas Annas Ancānes, Mikus Čežes un Anitas Vanagas grāmatā "No skices līdz izrādei. Latvijas Nacionālā opera un balets 100" (LNO, 2019); par fotogrāfiju demonstrēšanu LTV, publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā;

komponistam Kārlim Auzānam – par mūziku dokumentālajai filmai "Saules staros" ("Under the Sun", rež. Vitālijs Manskis, 2015), ko redzējuši TV skatītāji Apvienotajā Karalistē, Polijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā, Honkongā, Kanādā, Japānā un Čehijā;

mūzikas un teksta autoram Guntaram Račam un aranžētājam Gintam Stankevičam par tituldziesmu "Klausieties visi", kas izdota albumā (Microphone Records, 2019) un plaši izskanējusi radio, koncertos un internetā;

grupai "Prāta vētra" ­– Renāram Kauperam, Jānim Jubaltam, Kasparam Rogam, Mārim Mihelsonam un teksta autoriem Frensisam Hīlijam un Sergejam Timofejevam – par dziesmu "Flashlight" multiplikācijas filmai "Sniega karaliene" ("Walt Disney Pictures", 2013), kas demonstrēta Francijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Japānā un krievu valodā ar dziesmu "Gori, gori jasno" vēl rādīta arī Krievijā, Čehijā, Polijā un Izraēlā;

komponistam Rihardam Dubram – par skaņdarbu "O Crux Ave", kas atskaņots ierakstos internetā, radio un televīzijā ne tikai Latvijā , t.sk. skanējis koncertos un ēterā Apvienotajā Karalistē, Šveicē, Zviedrijā, Japānā, Polijā, Somijā un Vācijā;

horeogrāfei Taigai Ludboržai un komponistam Jurim Kulakovam – par deju "Es, meitiņa, kā rozīte", kas demonstrēta televīzijā un plaši izmantota koncertos visā Latvijā.

Balvas nodrošina AKKA/LAA Kultūras un izglītības fonds.