Tobrīd vēl nepastāvēja nekāda veida starptautiski autortiesību regulējumi, kad viens no zināmākajiem vācu romantisma perioda autoriem Ernests Teodors Amadejs Hofmanis 1816. gadā uzrakstīja stāstu "Riekstkodis un peļu ķēniņš" (latviešu valodā publicēts krājumā "Pasaku pasaulē", kas iznāca 1986. gadā sērijā "Sprīdīša bibliotēka"), kas kļuva tik populārs, ka to naski adaptēja arī citu tautu rakstnieki, piemēram, franču rakstnieks Aleksandrs Dimā 1844. gadā radītajā stāstā. Tas bija teju identisks Hofmaņa darbam, taču ar krietni gaišāku noskaņu nekā drūmajā vācu versijā.
Hofmaņa stāstā galvenā varone ir meitenīte Marija, kuru satraucas, ka viņas brīnišķīgajam riekstkodim mīlīga vīriņa izskatā ir salūzuši daži zobi. Naktī viņa dodas to aplūkot un atklāj, ka tas ir atdzīvojies. Marija iesaistās karā, kurā peļu armija cīnās pret Riekstkoža vadītajiem alvas zaldātiņiem un beigās kļūst par viņa sievu, pilnībā pārceļoties uz pasaku pasauli. Hofmaņa klasiskajā stāstā saplūst mazas meitenes fantāzijas ar baisiem murgiem, kļūstot par vienu no viņa daiļrades zināmākajiem sasniegumiem un spilgtu vācu romantisma perioda literatūras fantastikas, mistikas un šausmu atzara raksturotāju. Plašāka Hofmaņa baiso stāstu izlase "Vēlais viesis" latviešu valodā izdota 1993. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
