Gada nogalē piedāvājam atskatu uz nozīmīgākajiem procesiem kultūras jomā, kā arī tēmām un publikācijām, kas "Delfi Kultūra" lasītājiem šķitušas vissaistošākās.
Kino lielo pārmaiņu laikā
Kādas filmas skatīties mājās? Vai kinoteātri būs atvērti? Gada labākās filmas, gada gaidītākās filmas un kas saņēmis "Oskara" balvu? Vai pienācis Holividas kases grāvēju gals? Pašmāju filmu pirmizrades tikai tiešsaistē un dažas laimīgās klātienē. Rīgas starptautiskais kinofestivāls un "Lielais Kristaps" pandēmijas apstakļos. Latviešu kino par laimi turpina tapt, un kā liecina Nacionālā kino centra apkopotā informācija – 2020. gada nogalē dažādās ražošanas vai gatavības stadijās ir vairāk nekā 60 jaunu filmu. Ārkārtējā situācija un liegums klātienes skatītājiem spēlēt izrādes bija iemesls kino režijas jomā debitēt Alvim Hermanim un Jaunā Rīgas teātra aktieriem, radot seriālu "Aģentūra".
Jā, tieši kino bija nozare, kas "Delfi Kultūra" lasītāju interesēja visvairāk – sākot no reportāžām no filmēšanas laukumiem līdz dažādu balvu ceremoniju rezultātiem un mūsējo panākumiem pasaulē, no recenzijām par filmām un seriāliem līdz faktam, ka Rīgā ārkārtējās situācijas dēļ iestrēdzis Holivudas aktieris Mikijs Rurks.
Iesakām izlasīt:
Ārkārtējā stāvokļa dēļ Rīgā 'iestrēdzis' Holivudas aktieris Mikijs Rurks
Skatītājus Lielbritānijā pārsteidz 'Dvēseļu putenis' – bez mīlas sižeta un ar traģiskām beigām
Billijas Eilišas 'Yesterday' un Fīniksa asaras. 'Oskara' ceremonijas spilgtākie mirkļi
Recenzija par filmu. Viena pilsēta, viena upe, nevienas īstas izvēles
Kā līdzsvarot padomju pieredzi. Saruna ar filmas 'Mans mīļākais karš' režisori
Kino industrijas krīze: vai pienācis Holivudas blokbāsteru gals?
Starp lielu mākslu, krūtīm un garām kājām. Par Alvja Hermaņa seriālu 'Aģentūra'
Sākas filmas 'Jumprava. Lielais notikums' uzņemšana; zināmi galveno lomu atveidotāji
Foto: Noras Ikstenas populārais romāns 'Mātes piens' pārtop filmā
Ko darīt mājās?
Šis jautājums strauji kļuva aktuāls jau kopš šā gada marta vidus un pēc neliela atslābuma vasarā ar jaunu sparu atjaunojās rudenī. Un kultūras ļaudīm bija ko piedāvāt – pat brīdī, kad šķita, ka viss ir apstājies. Tiešsaistē tika lasīts "Dekamerons" pat vairākās interpretācijās, tapa dažādi jauni teātra iestudējumi digitālajā vidē, bez maksas piedāvāti leģendāru izrāžu ieraksti, rīkoti koncerti, bet ar "Zoom" palīdzību saspēlējās orķestri un sadziedājās kori. Kultūras ministrija uzsāka īpašu kampaņu "ē-kultūra", mudinot kultūru baudīt mājās. Un, kur nu vēl mājās lasāmo grāmatu saraksti, obligāti noskatāmās filmas un aizraujošākie seriāli, iedvesmojošākie mūzikas ieraksti. Par emocionāli satriecošu mirkli kļuva Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra uzstāšanās tukšai Lielai ģildes zālei 13. marta vakara, bet visu pasauli šā gada Lieldienās saviļņoja tenora Andrea Bočelli uzstāšanās tukšā Milānas katedrālē.
Iesakām izlasīt:
Latviešu kino bez maksas. 10 filmu izlase laika īsināšanai mājās
Andrea Bočelli koncerts Lieldienās no Milānas katedrāles. Ieraksts
Bezmaksas filmas un 'Dekamerona' lasījumi. Kultūras cilvēki uzsāk akcijas mājās palicēju atbalstam
Māksla un karantīna. Sociālos tīklus pāršalc jauns, asprātīgs izaicinājums
Vai uz virtuālās skatuves iespējams teātris? Pandēmijas laika izrādes vērtē kritiķi
Koncertzāle un citas kultūrbūves
Šogad esam pietuvojušies iespējai, ka Rīgā taps sava Nacionālā koncertzāle, iespējams, tuvāk, nekā pēdējo 10 gadu laikā. Šā gada 15. jūnijā koalīcija vienojās, ka koncertzāle tiks celta Elizabetes ielā 2 – bijušās LPSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas vietā. Tomēr vietas izvēle raisīja vairāku arhitektu iebildumus, ka topošās ēkas dēļ Rīga zaudēs 70. gadu modernisma paraugu, turklāt lēmums par šo vietu ticis pieņems, to pienācīgi neizdiskutējot profesionāļu starpā. Turpmākā notikumu gaita jau pieļāva kompromisus, vismaz attiecībā uz esošās ēkas Kronvalda parkā saglabāšanu. Arhitektu savienība priekšlikumu par Nacionālās koncertzāles būvniecības novietni sola sniegt 2021. sniegt janvārī.
Tomēr, neskatoties uz ārkārtējās situācijas apstākļiem, šogad tika pabeigts Mežaparka lielā estrādes kupols – Sidraba birzs, atsākās reknstrukcijas darbi Jaunā Rīgas teātra ēkā Lāčplēša ielā, durvis vēra mākslas centrs "Zuzeum" kādreizējās "Sapņu fabrikas" vietā, Ulbrokā tika atklāts moderns kultūras centrs ar divām koncertzālēm, bet pašā gada sākumā jaunajā, 2019. gada nogalē atklātajā Muzeju krātuvē ievācās četru iemītnieki – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas kino muzejs, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzejs.
Celsim kultūru! Megabūves, kam būs jāsilda Latvijas ekonomika
Arhitekti iebilst pret Pasaules tirdzniecības centra nojaukšanu koncertzāles dēļ
Liela brēka, maza vilna. Profesors Jānis Krastiņš par Nacionālo koncertzāli Kronvalda parkā
Arhitekts Dripe: Koncertzāles dēļ nojaucamā ēka ir UNESCO mītnes Parīzē gandrīz precīza kopija
Kā sadzīvot ar 'komunisma rēgu'? Saruna ar arhitektu Uldi Lukševicu
'Zuzeum' tapis mazāks, nekā iecerēts; arhitekte Gaile to sauc par eiroremontu
Moderns dizains, divas koncertzāles: Ulbrokā atklāj Stopiņu novada jauno Kultūras centru
Foto: Mežaparkā pacēlusies Sidraba birzs – pabeigts Lielās estrādes kupols
'Katru iepakojam kā zīdaini.' Rakstniecības un mūzikas muzejs ceļā uz jauno krātuvi
Dīkstāves pabalsti, biļešu kompensācijas un nodokļu reforma
Slēgti teātri, koncertzāles un muzeji, nenotikuši festivāli un pārcelti pasākumi – tā kļuva par 2020. gada ikdienu, māksliniekus, organizatorus, gaismas un skaņas tehniķus, muzeju darbiniekus, teātra trupas un citus kultūras jomā strādājošos nostādot neapskaužamā situācijā. Pandēmija radīja vajadzību pēc dīkstāves pabalstiem un nenotikušo pasākumu jau izpārdoto biļešu kompensēšanas, radot ne mazumu apjukuma. Nozīmīgi, ka kultūras nozares atbalstam un stabilizācijai tika panākts 32 miljonu eiro liels atbalsts, no tiem 20,7 miljoni nozarē tika ieguldīti jau šogad. Savukārt vislielāko sašutumu šogad nozarē izraisīja jaunā nodokļu reforma, konkrētāk – tieši būtiskās izmaiņas autoratlīdzību saņemšanas kārtībā.
Iesakām izlasīt:
'Priecīga diena kultūrai' – koalīcija vienojas par 32 miljonu atbalstu nozarei
Ārkārtējās situācijas laikā atcelto kultūras pasākumu rīkotājiem kompensēs 80% biļešu vērtības
Kultūras ministrs: uz krīzes atbalstu var cerēt tie, kuri godīgi maksājuši nodokļus
Kultūras nozares profesionāļi pauž sašutumu par Reira izteikumiem
Izmaiņas autoratlīdzību sistēmā radīs papildu šoku kultūras nozarei, brīdina KM
FM gatavojas saglabāt autoratlīdzību regulējumu līdzšinējā apmērā
Kas notiek Dailes teātrī?
Šogad savu simto jubileju svinēja Dailes teātris – tiesa, svinības pandēmijas dēļ netika rīkotas tik vērienīgas kā bija iecerēts un svinību galvenais notikums – iestudējuma "Smiļģis" pirmizrāde notika bez skatītājiem. Tikmēr īpašais svētku notikums, ko varēja un var joprojām izbaudīt portālā "Delfi", bija teātra simtgadei veltīts īpašs vizuālās stāstniecības projekts.
Gada sākumā Dailes teātris arī tika pie jaunas vadības – direktora Jura Žagara un mākslinieciskā direktora Viestura Kairiša. Abi jaunie vadītāji darbu sāka pandēmijas apstākļos, vienlaikos realizējot dažādas pārmaiņas teātra trupā. Pamatīgu lasītāju interesi izraisīja fakts, ka jaunā teātra vadība bija izlēmusi šķirties no vairākiem līdzšinējiem štata aktieriem, bet darbam Rīgā uzrunājusi divus Valmieras teātra aktierus – Imantu Stradu un Elīnu Vāni. Tiesa, jāvārdu deva tikai viena no viņiem – Imants Strads.
Iesakām izlasīt:
Dailes teātri vadīs Juris Žagars, mākslinieciskā direktora amatā – Viesturs Kairišs
Žagars apstiprina izmaiņas aktieru štatā; darbam Dailes teātrī uzrunāti Strads un Vāne
'Šobrīd ir tik neizprotama situācija!' Saruna ar aktieri Imantu Stradu
Aktierim Ivaram Auziņam rūgtums par veidu, kādā viņš atlaists no Dailes teātra
Aktieris Kaspars Zāle ar jurista palīdzību izkarojis atgriešanos Dailes teātrī
'Huļi manā zivī ir kauli?'* Recenzija par Dailes teātra izrādi 'Monstrs'
Neticami, bet fakts – 2020. gadā Latvijā koncertēja 'Limp Bizkit'
Tik tiešām, vēl 2020. gada sākumā Latvijā paspēja notikt vairāki vērienīgi koncerti ar pamatīgu ļaužu masu pulcēšanos. Arēnā Rīga uzstājās repmetāla grupa "Limp Bizkit", Valentīndienā savus atbalstītājus pulcēja mūziķis Mesa, īsi pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas savu līdz šim lielāko koncertu koncertzālē "Palladium" sarīkoja Artūrs Skutelis, bet februārī pat notika leģendārais Mākslas akadēmijas karnevāls.
Iesakām izlasīt:
Foto: Dērsts ar sirmu bārdu un fanu ekstāze – 'Limp Bizkit' Rīgā
Foto: Citā pasaulē uz vienu nakti – ieskats leģendārajā Mākslas akadēmijas karnevālā
Foto: Hip-hopa piektdiena – Artura Skuteļa jubilejas koncerts 'Palladium'
Podkāsts 'Dzirdi kultūru'
Šogad "Delfi Kultūra" uzsāka jaunu podkāstu sēriju "Dzirdi kultūru", mudinot ieklausīties sarunās ar dažādiem radošiem cilvēkiem. Podkāsta raidījumos viesojās 16 dažādi savu jomu profesionāļi un pazīstami viedokļu līderi – režisors Uģis Olte, kino pētniece Agnese Logina, dzejnieki un literatūrzinātnieki Kārlis Vērdiņš un Anna Auziņa, performances mākslas pētniece Laine Kristberga, māksliniece Anda Lāce, džeza izdevējs Mareks Ameriks, mūziķis un pedagogs Mikus Solovejs, animācijas pētnieces Ieva Viese-Vigula un Anna Zača, laikmetīgās dejas pētniece un kritiķe Inta Balode, horeogrāfe un dejotāja Elīna Gediņa, laikmetīgās mākslas producents Jānis Laucenieks, cirka pētniece Māra Pāvula, kinorežisori Marta Elīna Martinsone un Pēteris Krilovs.
Iesakām noklausīties:
Dzirdi kultūru. Cirka burvība – no tradīcijas līdz laikmetīgajai mākslai
Dzirdi kultūru. Konceptuālā dzeja – pārsteidzoša parādība latviešu literatūrā
Dzirdi kultūru. No bāra līdz baznīcai – kā sākt klausīties džezu
Dzirdi kultūru. Performances māksla – gan šokējoša, gan dziedējoša
Dzirdi kultūru. Mūzikas videoklips – izklaide vai kino mākslas darbs
Kas tad īsti esi – čiuļs vai latgalīts?
Visbeidzot, sekojot mūsu lasītāju gaumei un interesēm, atgādinām par vienu no aizejošā gada lasītākajām publikācijām "Delfi Kultūra" sadaļā – izklaidējoši izzinošo testu par latgaliešu valodu! Pārbaudiet savas zināšanas vēlreiz!
Čiuļs vai latgalīts? Tests – cik labi zini latgaliešu valodu!