Grāmata sniedz liecību par dzejnieka ģimeni, sadzīvi Rīgā 20. gadsimta pirmajā pusē, apģērbu modi cauri laikiem. Tajā vairākās krāsainās fotogrāfijās apskatāmi priekšmeti un sadzīves lietas, kas savulaik kalpojuši Aleksandram Čakam, viņa mammai un tētim, kā arī sievai Annai Ērikai Elizabetei Bērziņai, informē Čaka muzeja pārstāvji.
Dzejnieka Aleksandra Čaka ģimenes piemiņas lietas un sadzīves priekšmeti līdz mūsdienām saglabājušies tikai daļēji. Kā uzsver grāmatas izdevēji, tas saistīts ar dzejnieka dzīves sarežģīto laiku 20. gadsimta pirmajā pusē un biežo pārcelšanos no vienas dzīves vietas uz citu. Vislielākais zaudējums dzejnieka ģimenei bija 1915. gadā, kad, Pirmā Pasaules kara frontei virzoties uz austrumiem, nācās pamest Rīgu un doties bēgļu gaitās. Čaka vecāki atgriezās Latvijā tikai 1920. gada augustā, bet Čaks – 1922. gada jūnijā. Iepriekšējā dzīvoklī, kurā palika visa iedzīve, viņi vairs netika. Lietas bija zaudētas un viss ikdienā nepieciešamais bija jāiegādājas no jauna. Tām piemiņas lietām un sadzīves priekšmetiem, kuri saglabājušies līdz mūsdienām, ir ne tikai materiālā vērtība, bet arī emocionālā atmiņa, kas pamatota dzejnieka laikabiedru atmiņās, stāstos un fotogrāfijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
