Daugavpils iesaistās cīņā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu

Pēc viņa paustā, pilsēta pieņēmusi šo izaicinājumu, jo gan pats tituls, gan kandidēšana tam dos pilsētai papildu publicitāti un lielāku starptautisku atpazīstamību.

"Daugavpils pilsēta šo kandidēšanas iespēju saredz plašākā mērogā un vēlas popularizēt visu reģionu un stiprināt sadarbību ar Latgales pašvaldībām. Viens no Daugavpils galvenajiem mērķiem, piedaloties konkursā, ir izmantot kultūras procesu kā kopīgas valodas meklēšanu Daugavpilij, Latgalei, Latvijai un arī Eiropai," apgalvoja Dukšinskis.

Domē uzskata, ka kandidēšana ļaus kompleksi sajūgt kopā infrastruktūras projektus, piesaistīt papildu finanšu avotus un attīstības projektus piepildīt ar saturu. Pilsēta vēlas izveidot Oskara Stroka brīvdabas koncertzāli, turpināt cietokšņa un Stropu ezera vides pilnveidi.

"Daugavpils ir jaudīga, skaista pilsēta, ne velti visi viesi, kas pie mums ir atbraukuši, allaž ir patīkami pārsteigti. Varam lepoties ar mūsu talantīgajiem cilvēkiem un kultūras objektiem. Pieteikuma sagatavošanu uzlūkojam kā nozīmīgu daļu no pilsētas vidējā un ilgtermiņa attīstības stratēģijas, lai caur kultūras procesu stiprinātu Daugavpils pilsētu, aktualizētu lidostas nepieciešamību un infrastruktūras sakārtošanu," skaidroja domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska ("Mūsu partija").

Viņa apgalvoja, ka "par cietokšņa atjaunošanu sākotnēji bija daudz skeptiķu, bet redzams, ka tā bija pareiza izvēle, un arī Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma procesā būsim tikai ieguvēji".

Bet Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis uzskata, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Daugavpilij ir svarīgs augstākam lidojumam. Viņš domā, ka Daugavpils tēlam šis statuss dotu daudz vairāk, nekā pašreiz varot aptvert.

"Latvijā ļoti bieži no Rīgas pozīcijām uz Daugavpili raugās kā uz provinciālu krievvalodīgu pilsētu, kaut gan Daugavpils, manuprāt, daudzās lietās ir mazāk provinciāla, kā pati galvaspilsēta, kaut vai ar multikulturālo, toleranto kultūrvidi, kur dažādas tautības spēj sadzīvot kopā un bagātināt viena otru," pauda augstskolas pārstāvis.

Pieteikumā tiks iekļauts gan zinātnes, gan izziņas un pētniecības aspekts, Daugavpils reģiona intelektuālais potenciāls un talanti. Domē pauda, ka Daugavpils pētniekiem ir nozīmīgi starptautiskie sakari un sasniegumi, un, līdzīgi kā Barševska Filipīnās atklātā vabole, kas nes Daugavpils vārdu, arī Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā iekļautajām idejām jāatklāj patiesais Daugavpils potenciāls.

Kopīgas valodas meklējumi ir Daugavpils kā Eiropas kultūras galvaspilsētas vadmotīvs, skatoties uz kultūras procesiem kā kopīgu valodas meklēšanu, radīšanu un lietošanu Daugavpilij, Latgalei, Latvijai un Eiropai. Pieteikumā veidošanā nozīmīga loma ir visu sabiedrības grupu un nozaru savstarpējai sadarbībai, bet mākslai un kultūrai šajā procesā ir sabiedrības "līmes" funkcija, skaidroja domē.

"Darbojoties starptautiskā laikmetīgās mākslas vidē, tostarp jau desmit gadus esot Daugavpils pašvaldības kultūras telpā un trīsdesmit gadus pilsētā, ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Daugavpilij piestāv ambīcijas un spējam tās realizēt. Un turpmākie seši sagatavošanās gadi kultūras sektorā strādājošajiem šo sajūtu ļaus attīstīt un nostiprināt vēl pamatīgāk," uzskata Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka.

Jau ziņots, ka Daugavpils pašvaldība gatavos pieteikumu konkursam, lai cīnītos par titulu "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027".

Dukšinskis skaidroja, ka pašvaldībā jau notikuši semināri, sapulces ar kultūras jomas darbiniekiem par pieteikuma gatavošanu. Tāpat apzināta citu pilsētu, kurām ir bijis šāds statuss, pieredze.

"Tas ir tikai politisks lēmums, lai sāktu šo procesu," pirms balsojuma skaidroja politiķis.

2027. gadā Latvijai otro reizi ir pienākusi kārta rīkot "Eiropas Kultūras galvaspilsēta", otra pilsēta tiks izvēlēta no Portugāles. Kā zināms, 2014. gadā Eiropas galvaspilsētas gods bija Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.