Auto kults kultūrā: statuss, brīvība, iekāre un nāve

Mēs nevaram uzlūkot automašīnu tikai kā dizaina priekšmetu, jo tieši auto praktiskās īpašības ir radījušas milzu ietekmi – ceļu būvniecība, stāvlaukumi, naftas cenu izmaiņas, ģeopolitiskā sacensība, globāla mēroga vides aizsardzības problēmas, industriālā rūpniecība, dzīvesstila maiņa, mārketings, migrācija, lielo pilsētu centru iztukšošanās un piepilsētas rajonu straujā izaugsme, ceļošanas un tūrisma popularitāte, kā arī ietekme uz noziedzību un, galu galā, arī viens no visvairāk izplatītajiem nedabīgas nāves iemesliem visā pasaulē. Automašīnas esamība ir būtiski mainījusi mūsu ikdienas dzīvi un apkārtējo vidi – tēriņus, hobijus, emocijas, kultūras patēriņu, pārvietošanos un pat gaisu, ko mēs elpojam. Tā ir globāla parādība, kas šobrīd ietekmē visus neatkarīgi no tā, vai cilvēks vispār ir autoīpašnieks.

Ja domājam par automašīnu kultūras aspektā, vispirms nāk prātā Amerika, kas nav paša iekšdedzes dzinēja auto dzimšanas vieta (šis gods tomēr pieder Vācijai), taču masveida automašīnu pielūgsmes kultūra noteikti ir radusies pāri okeānam. Henrija Forda konveijers, kas pavēra ceļu tautas automobilizācijai, F. S. Ficdžeralda "Lieliskais Getsbijs" ar liktenīgo 20. gadu bagātības iemiesojumu – dzeltenu rolsroisu, pēckara lielceļu infrastruktūras veidošanās un milzīgie amerikāņu "šoseju kuģi".