Ceturtdien, 18. februārī, Kultūras ministrija sasaukusi sapulci, lai ar sabiedriskajiem medijiem, to pārraugu un atsevišķiem kultūras nozares segmentiem diskutētu – kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iziešana no reklāmas tirgus ietekmē iedzīvotāju informēšanu par valstī notiekošajiem koncertiem, teātriem, operas un baleta izrādēm u.tml.
Diskusija iniciēta pēc pāris ierakstiem sociālajos tīklos, kur kultūras jomā strādājošie, virspusēji apspriežot Latvijas Radio vadlīnijas sadarbībai ar partneriem, pārmet sabiedriskajam medijam vēlmi birokratizēt un kontrolēt procesus, kā arī vēlmi kropļot privātā sektora konkurenci kultūras pasākumu rīkošanā. Vēl vairāk – publiski pat kodēts apgalvojums, ka Latvijas Radio iestājas pret Latvijas kultūru. Vai tiešām?
Šis jautājums beidzot ir pacelts un nokļuvis dienaskārtībā. Ir pagājuši divarpus gadi, kopš Saeima ir lēmusi: sabiedriskajiem medijiem reklāmas tirgus no šī gada jāpamet, reklāmu nav vispār - bez izņēmumiem. Ir pagājuši 3 mēneši, kopš likumdevējs galīgajā lasījumā apstiprināja jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kur atsevišķi izņēmumi tomēr parādās. Un 2 mēneši kopš Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izdeva Vadlīnijas sabiedrisko mediju darbībai ārpus reklāmas tirgus, cenšoties viest lielāku skaidrību par izņēmumu būtību. Tieši šie lēmumi un dokumenti ir ietvars tam, ar ko nākas un nāksies saskarties ikvienam partnerim, kas gribēs sadarboties vai izvietot paziņojumus sabiedrisko mediju ēterā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
