"Neskatoties uz saudzējošo režīmu, kādā motors tika ekspluatēts pēdējos gados, tā nolietojums jau bija kritisks. Uz šo apstākli norādīja arī holandiešu restauratori jau 1983. gadā, kad tika veikta plaša ērģeļu restaurācija. Aktuālie novērojumi lika secināt, ka vecā motora tinumi kļuva karsti jau pēc pirmajām 10 minūtēm kopš motora ieslēgšanas brīža. Smērviela gar izdilušajām asīm regulāri iztecēja uz grīdas, nepaspējot veikt savu funkciju – eļļot slīdgultņus. Mehānisks izdilums rezultējās arī skaļā klaboņā. Rezerves jeb tā sauktie "mēģinājumu motori" nespēj nodrošināt vajadzīgo gaisa apjomu krietnai daļai no lielās ērģeļu literatūras, kas būtu nepieciešama normālai koncertpraksei. Tādēļ pēkšņa lielā motora iziešana no ierindas radītu vajadzību pielāgot spēlējamo repertuāru rezerves jaudām," skaidro Rīgas Doma ērģeļmeistars Viesturs Ilsums.
Jaunie motori iegādāti ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Latvijas republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Motori tika pasūtīti un izgatavoti vācu firmā "August Laukhuff GmbH & Co". Arī iepriekšējais šobrīd jau 90 gadu kalpojušais motors bija izgatavots šajā pašā firmā 20. gadsimta 30. gados. Jauno motoru jauda ir 62 kubikmetri gaisa/ 1 minūtē katram. Tātad kopā – 124 kubikmetri gaisa minūtē. Un tas ir pilnībā pietiekami 124 reģistru un 6718 stabuļu lielā instrumenta darbināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!