Pandēmijas laikā turpinās darbs pie Dziesmu svētku 150. gadskārtas pasākumiem  (33)

"Darba process nav pārtrūcis – regulāri tiekas un nozīmīgu darbu veic LNKC nozaru konsultatīvās padomes, kļuvis dinamiskāks Mākslinieciskās padomes darbs. Darbu jau 2020. gadā uzsākušas divu svētku lielnotikumu – koru lielkoncerta un deju lieluzveduma mākslinieciskās darba grupas, pavasarī būs zināmas vēl divu lielnotikumu – deju otrās programmas un pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskās darba grupas," portālam "Delfi" pavēstīja LNKC pārstāve Lana Kazlauskiene.

"Izstrādes procesā ir svētku nedēļas kulminācijas pasākums – Noslēguma koncerts. To ir iecere īstenot, balstoties tautas mākslas nozaru sadarbībā, akcentējot gan vēsturiskās – koru nozares bagāto mantojumu, gan demonstrējot citu tautas mākslas nozaru spilgtākās izpausmes. Un ne mazsvarīgi – rosinot mūžīgi karsto koprepertuāra jautājumu risināt, lūdzot priekšlikumus kopienai," stāsta Signe Pujāte.

"Kora padome ir rosinājusi, ka šoreiz Noslēguma koncerta mākslinieciskajai iecerei nav jārīko konkurss, jo dalībnieku aptaujas rezultātā jau ir zināma vairāk nekā puse repertuāra, tāpēc darbam Noslēguma koncerta sagatavošanā koru padome vienbalsīgi nominējusi savas nozares spēcīgākos kandidātus. Viens no viņiem ir Romāns Vanags, kuram uzticēts radošās darba grupas vadītāja mandāts," atklāj LNKC vadītāja. Līdz ar to Romāns Vanags vairs nepildīs pienākumus Dziesmu svētku padomē, mākslinieciskajā padomē un koru padomē.

"Esmu pateicīgs par vienprātīgu nozares atbalstu un izrādīto godu veikt šo cieņpilno uzdevumu. Mums visiem šodien vajadzīgas divas vakcīnas – viena pret Covid, otra – par Dziesmu svētkiem," sēdē uzsvēra Vanags.

Viena no redzamākajām aktivitātēm ceļā uz tradīcijas 150 gadu jubileju būs Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotā Dziesmu un deju svētku ekspozīcija.

Līdz Dziesmu svētku 150. jubilejai plānots pabeigt ne tikai Mežaparka lielās estrādes pārbūvi, bet estrādes ēkā ierīkot arī tradīcijai veltītu Rakstniecības un Mūzikas muzeja veidoto pastāvīgo ekspozīciju, kas top kā Kultūras ministrijas un Rīgas domes sadarbības projekts. Paredzēts, ka ekspozīcija tiks iekārtota divos stāvos, tās pamatā būs četri "stūrakmeņi" – multimediāla instalācija "Lielākais koris pasaulē", vizuāli un skaniski izzināma svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un kopienas aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi dziesmu svētku tradīcijā iesaistītie – gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot seminārus, maināmās izstādes, gan arī veikt muzejpedagoģiskas nodarbības.

Visiem interesentiem būs pieejami arī ar dziesmu svētku izpēti saistītie materiāli, piemēram, visi pieejamie svētku repertuāru krājumi, dalībnieku datu bāze, kā arī plašas sabiedrības iesūtītie pieredzes stāsti, ar kuriem ikviens interesents varēs dalīties pēc Lieldienām izsludinātajā akcijā "Mans dziesmu un deju svētku stāsts".

Ekspozīcijā tiks apskatītas visas tradīcijas attīstībai būtiskās nozares – kora, dejas, pūtēju orķestru, simfonisko orķestru, kokļu mūzikas, tautas tērpu, folkloras ansambļu, tautas daiļamata. Izstāde būs pirmā Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītā pastāvīgā ekspozīcija.

Tās veidotāji ir arhitekts Austris Mailītis, režisore Kristīne Želve, RMM mākslas eksperti Ieva Ezeriete, Solvita Puķīte, Rūta Līcīte, Dzintars Gilba, Izglītības un satura nodaļas vadītāja Liega Piešiņa, Komunikācijas un mārketinga nodaļas vadītāja Indra Vīlipsone, dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce.

Jau ziņots, ka 3. marta sēdē par Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu tajā darbojas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, finanšu ministrs Jānis Reirs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve, deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, kā arī nozaru eksperti koru mūzikas pārstāvji – Romāns Vanags un Mārtiņš Klišāns, deju nozares pārstāves Santa Laurinoviča un Zanda Mūrniece, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Jānis Puriņš, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Ilze Rimicāne, tautas mūzikas nozares pārstāve Iveta Tauriņa, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Māra Mellēna, profesionālās mūzikas pārstāvis Jēkabs Jančevskis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis Toms Upners, nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa un Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāve Lilija Zobens.