Rundāles pils ansambi iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālajā sarakstā  (2)

Nomināciju "Rundāles pils apbūves ansamblis ar dārzu un meža parku" iesniedza Rundāles pils muzejs. Rundāles pils ir vienīgais Krievijas galma arhitekta Frančesko Rastrelli būvniecības projekts, kas tapis viņa agrīnajā 20 gadu darbības posmā, nav piedzīvojis pārbūves 19. gadsimta gaitā un nav ticis postīts 20. gadsimta revolūcijās un karos.

Līdz ar to visā Rundāles pils pastāvēšanas vēsturē apbūve nav tikusi pakļauta nozīmīgām pārbūvēm, kas izmainītu pils arhitektonisko tēlu. Rundāles pils apbūves kompleksā ar dārzu un meža parku ir izdevies saglabāt tā būvniecības laikam atbilstošo vēsturisko, sociālo un māksliniecisko raksturu, kas piešķir objektam autentisku baroka laikmeta gara izjūtu un nosaka vietas īpašās nozīmes universālo vērtību.

"Mēs ļoti lepojamies ar Rundāles pils apbūves ansambli un esam pārliecināti, ka tas ir pelnījis starptautisku atzinību ne tikai kā unikāls Rastrelli agrīnās arhitektūras paraugs, bet arī kā vieta, kurā sastopas gan mākslinieku, gan dārznieku radošais gars, apvienojot baroka laikmeta vietas izjūtu arī mūsdienu cilvēkam viegli saprotamā veidā. Tas, protams, ir panākts, veicot mērķtiecīgu, zinātniski pamatotu pils kompleksa restaurāciju nu jau vairāk nekā pusgadsimta garumā," norāda Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā iekļautās mantojuma vietas potenciāli var tikt nominētas iekļaušanai starptautiskajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lēmumu par mantojuma vietu iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā pieņem Asambleja, kas ir UNESCO LNK augstākā lēmumu pieņemšanas institūcija. Lēmumus par saraksta papildināšanu UNESCO LNK Asambleja pieņem balstoties uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kā par mantojuma aizsardzību atbildīgās valsts institūcijas atzinumu, Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) Latvijas nacionālās nodaļas kā mantojuma profesionāļu nevalstiskās organizācijas atzinumu, kā arī uz neatkarīgo ekspertu vērtējumu.

Vietējas institūcijas un eksperti vērtēja, ka nominācijai piemīt universāla vērtība kā Latvijas, tā Eiropas kontekstā, un ka tai ir augsts potenciāls izpildīt UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību vadlīnijās noteiktos kritērijus un autentiskuma un integritātes prasības.

Pēc iekļaušanas nacionālajā sarakstā mantojuma vietām tiek dots laiks, lai pilnveidotu zinātnisko pamatojumu vietas īpašas nozīmes universālajai vērtībai un lai pielāgotu mantojuma vietas saglabāšanas un pārvaldības sistēmu starptautiskajiem UNESCO standartiem, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu nominācijas faila sagatavošanu starptautiskajam sarakstam.

2021. gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija pievienojusies starptautiskajām organizācijām – ANO un UNESCO –, kuru darbība vērsta uz miera un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu, veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā.