Pirmdien, 8. martā, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis tiksies ar pašvaldības deputātiem, sabiedrības pārstāvjiem un pētniekiem, lai pārrunātu iniciatīvu Rīgā uzstādīt pieminekli Latvijas rakstniecei, sabiedriskajai darbiniecei un politiķei Elzai Rozenbergai jeb Aspazijai.
Uz tikšanos aicināti Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Zanda Rozenberga, Rīgas domes deputāte Agnese Logina, Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone, rakstniece Inga Ābele un literatūrzinātniece Gundega Grīnuma.
Jau vēstīts, ka pērn Jūrmalā, Dubultos, kāpās iepretī Aspazijas ieliņai, atklāts vides objekts "Aspazija kāpās", kas veltīts izcilajai latviešu dzejniecei un dramaturģei Aspazijai.
Skulptūra atrodas vietā ar skatu uz jūru un arī uz Aspazijas māju, kur dzejniece aizvadījusi pēdējos desmit sava mūža gadus. Skulptūra kāpās ir saskatāma arī no Aspazijas mājas verandas loga.
Vides objekta atklāšanā klāt bija Valsts prezidens Egils Levits, kurš pauda, ka Aspazija ir viena no lielākajām latviešu personībām.
Atklāšanā piedalījās arī Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka, kura atveido dzejnieci iestudējumā "Aspazija. Personīgi".
Aspazijas skulptūru veidojusi jūrmalniece tēlniece Olga Šilova, apkārtnes labiekārtojums tapis pēc arhitektes Martas Kotello projekta. Olga Šilova bronzas skulptūrā vēlējusies atainot Aspazijas spilgto personību un izcilo talantu, jaunību un cēlu skaistumu. Pie Aspazijas kājām ir kaķis – tas ne tikai atgādina par dzejnieces īpašo mīlestību pret šiem mājdzīvniekiem, bet piešķir tēlam cilvēcisku dimensiju.
Tēlniece Olga Šilova atzina: "Sākot veidot skulptūru, jutos laimīga par šādu iespēju realizēt savas tēlnieces spējas un vienlaikus ļoti atbildīga, jo Aspazijas personības mērogs Latvijas kultūras vēsturē ir tik liels, ka rezultātam jābūt izcilam." Paralēli skulptūras izgatavošanai māksliniece pētīja dzejnieces biogrāfiju, iedziļinājās sieviešu modes tendencēs 19.–20. gadsimtā un lasīja Aspazijas dzeju, cenšoties panākt, lai veidojuma stilizācija iespējami tuvāk sasaucas ar laiku, kurā dzīvoja Aspazija, lai dzejnieces tēls skatītāju "aizved" vēstures laikā, kad Aspazijas talants iemirdzējās pie Latvijas literārajām debesīm, – par skulptūras tapšanas gaitu vēsta māksliniece.
Pie skulptūras ved koka laipa, līdzās tai novietoti soliņi. Ap skulptūru iekārtota koka terase, vides objektu veiksmīgi iekļaujot meža un kāpu ainavā. Diennakts tumšajā laikā teritorija ir izgaismota, radot klusinātu un romantisku noskaņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
