Puntulis: par kultūrpolitikas mērķi izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra  (3)

Kā informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem ir izstrādājusi kultūrpolitikas prioritāros uzdevumus nākamajiem septiņiem gadiem: Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021. līdz 2027. gadam projektu.

No 9.marta līdz 23. martam izsludināta dokumenta sabiedriskā apspriešana, aicinot valsts, pašvaldību, nevalstiskās un privātās kultūras institūcijas, kultūras nozares profesionāļus un kultūras patērētājus rakstiski izteikt viedokli par to saturu.

Puntulis norādīja, ka cauri laikiem ir būtiski stiprināt Latvijas unikālās kultūras vērtības, kurās ir balstīts tautas identitātes kodols, un bagātināt Latvijas kultūrtelpu kā vēsturē sakņotu un mūsdienās novērtētu dažādu latviešu tautas pastāvēšanas elementu un artefaktu kopumu, ko veido latviešu valoda, kultūrvide, materiālā un nemateriālā kultūra, sociālā atmiņa un dzīvesveids. Ministrs arīdzan vērsa uzmanību uz Satversmes preambulā noteikto - Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.

Kokale atzīmēja, ka jauno kultūrpolitikas pamatnostādņu virsmērķis ir attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un stimulēt kultūras ieguldījumu nacionālās identitātes stiprināšanā, sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā un tautsaimniecības izaugsmē. Šo mērķi iecerēts sasniegt, īstenojot uzdevumus četros darbības virzienos - nodrošinot sabiedrībai iespējas izmantot augstvērtīgus kultūras pakalpojumus, stimulējot sabiedrības līdzdalību kultūras procesos, sniedzot nepieciešamos priekšnosacījumus kultūras un radošo nozaru attīstībai un stiprinot kultūrizglītības sistēmu kā garantu Latvijas kultūras ilgtspējai.

Viedokli par Kultūrpolitikas pamatnostādņu projektu KM aicina nosūtīt rakstiski uz e-pasta adresi "pasts@km.gov.lv". Viedokļa paudējs aicināts norādīt savu vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju. Kultūrpolitikas pamatnostādņu projektu plānots izsludināt Valsts sekretāru 25. marta sanāksmē.
Pamatnostādņu sagatavošanas posmā KM organizējusi tematiskas diskusijas ar nozares un sabiedrības pārstāvjiem, kurās apspriesti konkrēti kultūrpolitikas darba aspekti, piemēram, atbalsts pašnodarbinātajām radošajām personām un nevalstiskajām organizācijām, atbalsts mazākumtautību kultūrai, atbalsts kultūrvēsturiskajiem novadiem un kultūrtelpu kopienām. Priekšlikumus pamatnostādnēm sniegušas KM konsultatīvās nozaru padomes, tai skaitā izvērtējot iepriekšējā plānošanas periodā iecerēto un paveikto. Pamatnostādņu sagatavošanā izmantota 2020. gadā veiktā izpēte "Kultūras pieejamība Latvijā: faktori un iespējamie risinājumi," kā arī jaunākais kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas stratēģiskos mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus nākamajiem septiņiem gadiem. To pamatā ir hierarhiski augstākajos valsts attīstības plānošanas dokumentos - "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam" un "Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam" – noteiktie mērķi.

Dokumenta izstrādē ņemti vērā kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014. līdz 2020. gadam "Radošā Latvija" starpposma izvērtējuma ziņojumā ietvertie secinājumi un ieteikumi, kā arī sasaiste ar citiem šobrīd topošajiem nozaru plānošanas dokumentiem. Līdztekus kultūrpolitikas pamatnostādnēm uzsākts darbs arī pie kultūras nozaru stratēģiju un darba plānu izstrādes, kas kalpos kā ceļa kartes pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai konkrētās kultūras nozarēs.

Jau ziņots, ka valdība atbalstījusi Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par 2021.-2027. gada plānošanas perioda nozaru politiku pamatnostādnēm", kas paredz izstrādāt 21 pamatnostādnes, kas nodrošinās Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. līdz 2027. gadam ieviešanu, tostarp Kultūrpolitikas pamatnostādnes.