Izveidots jauns portāla 'Arterritory' atzars – 'Spiriterritory'

Kā informē portālā "Arteriritory" pārstāvji, "Spiriterritory" ir virtuāla, starptautiska un starpdisciplināra telpa, kurā tiek risinātas sarunas par būtiskāko: cilvēku, planētu, mūsu attiecībām ar to un mūsu nākotni uz tās. Par to, ko nozīmē būt cilvēkam un būt dzīvam; par mūsu nospiedumu.

"Apzinoties, ka ilgtspējīga cilvēces nākotne un risinājums šī brīža krīzei (ekoloģiskai, sociālai, politiskai, mentālai) rodams tikai mijiedarbībā – satiekoties dažādu jomu idejām un no tām sintezējot jaunas. Starptautiskā tīklojumā sakņotā līdztiesīgā dialogā starp māksliniekiem un neirozinātniekiem; senajām zināšanām, dažādām garīgām praksēm un mūsdienu zinātni; šamaņiem un filozofiem; antropologiem un mūziķiem; politiķiem un reliģiskajiem līderiem; pusaudžiem un pieaugušajiem - tiecoties izrauties no vienas disciplīnas un viena domāšanas "burbuļa" narcisisma. Jeb kā saka viens no mūsu interviju varoņiem, kolumbiešu-somu antropologs Luis Eduardo Luna: "Cilvēces šī brīža problēmu pamatcēlonis ir monokultūra. Monokultūra it visā – idejās, produktos, lauksaimniecībā. Mums ir jātiek vaļā no taisnām līnijām, visur – prātā, zemkopībā, filozofiskā domā"," raksta portāla veidotāji.

"Transformācijas process nav viegls – neatkarīgi no tā vai mērogs ir planēta, valsts, ciemats, mājsaimniecība vai indivīds, un šajā ceļā katram ir jāatrod savi instrumenti. "Spiriterritory" ir stāsts par ceļu, instrumentiem un pieredzi – dažkārt arī neordināru, kā terapiju un izziņas rīku, kas ved tuvāk sev un caur sevi – idejai par ilgtspējīgu pasauli," raksta portāla veidotāji, sakot ka "Spiriterritory" ir "Arterritory" komandas "mazā artava globālās apziņas kosmoloģiskajā vīzijā par labāku pasauli, jo mēs vienkārši ticam, ka tāda ir iespējama; ka tā – par spīti prognozēm, nav utopija".

"Teritorijas ideja ir ļoti plaša, un tā var izpausties gan abstraktā, gan materiālā veidā. Taču ir kāda svarīga detaļa. Portugāļu un, domāju, arī latīņu valodā "teritorija" apzīmē politisku vienību, taču tā ir arī terra – zeme, Māte zeme, mūsu ķermenis. Māksliniecei Ližijai Klarkai ir darbs "A Casa é o Corpo" (Māja ir ķermenis, 1968), kuru viņa dēvēja par "bioloģisko arhitektūru" un "ķermeņa nostalģiju". 2014. gadā tas bija izstādīts Ņujorkas MoMA. Reiz, dejodams pludmales ballītē zem koka, es saņēmu ziņu, būtībā Klarkas darba nosaukuma variāciju, proti, "A Terra é o corpo" jeb "Zeme ir ķermenis". Kad to pasakām šādi, sajūtamies tā, it kā atrastos zemes/terra iekšienē – kā daļa no tās; mēs atgūstam ainavu savā ķermenī un mēs jūtamies kā daļa no šīs ainavas, un nevis kā atsevišķa vienība," saka Ernesto Neto. "Spiriterritory" aizsākas ar viņa ceļavārdiem – dzejoli, kas speciāli šim brīdim tapis šī gada februārī, Rio karnevāla laikā. Savukārt jaunā portāla logo un dizaina autors ir mākslinieks Krišs Salmanis.