Par Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi valdība varētu lemt maija sākumā  (3)

IZM plāno, ka 1. maijā valdībā varētu izskatīt ministrijas sagatavoto ziņojumu par svētku norisi, principiem un prasībām.

Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa komisijas sēdē uzsvēra, ka šie Dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā. Viņa arī atklāja, ka vienā dienā plānots viens svētku notikums.

Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra Direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis atzīmēja, ka pasākumi tiks rīkoti, ja to risks būs maksimāli zems. "Ļoti viegli ir pateikt "nē" Dziesmu svētkiem, tomēr, ja risks un ietekmes smagums ir pietiekami zems, tad kaut kādi pasākumi varētu veidoties," teica eksperts.

Komisijā jautājumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi skatīja arī 9. martā, kad Bērziņa stāstīja, ka tie noritēs pilnīgi atšķirīgā formātā, nekā tradicionāli tas bijis pieņemts.

Toreiz viņa deputātiem norādīja, ka ar plašu un kuplu dalībnieku skaitu Mežaparka Lielajā estrādē svētku norise patlaban netiek plānota, apzinoties, ka daudzskaitlīga skolēnu pulcēšanās nebūs iespējama. Paredzēts, ka svētku pasākumi notiks gan Rīgā, gan reģionos. Bērziņa atzina, ka būtiska ir visu epidemioloģisko nosacījumu ievērošana un, saplānojot dienas notikumus, svētkus var īstenot neatkarīgi no norises vietas.

Svētku izpilddirektore stāstīja, ka tradicionāli vienmēr ir notikušas atlases skates un repertuāra apguves skates, kas šajā gadā nebūs iespējamas, un uz šādu formātu netiks aicināti nedz pedagogi, nedz skolēni. Plānots darboties vasaras periodā, kad pirms pašiem svētkiem kolektīvi izveidos video pieteikumus, lai redzētu, ka kolektīvs var darboties.

Toreiz viņa teica, ka netiek plānotas dalībnieku nakšņošanas un lielākā tiesa svētku pasākumi plānoti ar televīzijas klātbūtni. Bērziņa uzsvēra, ka jebkurš pasākums varēs notikt tikai tad, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija, ja varēs atsākties interešu izglītības nodarbības maijā vai jūnijā un, ja varēs nodrošināt mēģinājumu procesu.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka patlaban ir gatavs "A", "B" un "C" variants, kur, ja atļaus epidemioloģiskā situācija, katrs kolektīvs, katra izglītības vai kultūras iestāde savā teritorijā ar skolēniem rīkos svētkus visā Latvijā, nedodoties uz citām pašvaldībām. Bērziņa skaidroja, ka patlaban noris darbs ar "B" variantu. Tas paredz, ka visi galvenie notikumi notiek ārpus telpām - Mežaparka Lielajā estrādē, kur teritorija ir liela un plaša, kur ir iespējams ievērot visas prasības – gan krustošanos, gan pulcēšanos, gan arī distancēšanos.

Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies kori un pūtēju orķestri, savukārt Mežaparka teritorijā, galvenā alejā tiks aicināti tautas deju kolektīvi. Tāpat pastāv vienošanās ar kultūrvietu "Hanzas perons", kas vasaras periodā veido āra terasi. Paredzēts, ka šī būtu tā norises vieta, kur varētu īstenot tautas mūzikas un simfoniskās mūzikas koncertu. Pie pasākumu norises vietām pieskaitāms arī Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Bērziņa iepriekšējā komisijas sēdē klāstīja, ka tradicionāli svētku notikumi ir pulcinājuši lielākā un mazākā mērogā bērnu kolektīvus Vērmanes dārzā uz Lielās skatuves, individuālajām programmām varētu izmantot arī mazo skatuvi. Tie varētu būt bērnu kolektīvi - folkloras kopas, tautas deju ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi un instrumentālie ansambļi.

Tiek plānots, ka Rīgas Doma dārzā vai, ja situācija atļaus, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, varētu notikt koru koncerts "Dziesmu koks". Tāpat paredzēti pasākumi iekštelpās reģionālajās koncertzālēs. Savukārt Ķīpsalas Izstāžu centrā varētu notikt mūsdienu deju koncerts.